FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, tāpat katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam, paziņojumā medijiem informēja FKTK.
Līdz ar to FKTK ir pabeigusi uzraudzības dialogu ar 12 Latvijas bankām par jaunajām prasībām. Šajā procesā noteikti banku darbībai nepieciešamie individuālie darbības rādītāji, kā arī doti uzdevumi turpmākajam periodam, ir paredzēta biežāka informācijas sniegšana un pārrunas par jauno biznesa modeļu ieviešanas procesu.
Skaidrojot, kuru banku biznesa modeļi tikuši izvērtēti, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Ieva Upleja stāstīja, ka tās ir 12 bankas, kas ir vairāk vai mazāk bijušas orientētas uz ārvalstu klientu naudas apkalpošanu.
“Mainās klientu bāze, jāmainās arī biznesa pieejai, lai attiecīgi nodrošinātu rentabilitāti un dzīvotspēju ilgtermiņā,” sacīja Upleja.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš norādīja, ka “visas bankas ir demonstrējušas labo gribu, atbrīvojot valsti no lieka reputācijas riska”.
“Ierobežotā laika posmā Latvijas finanšu sektoru pametuši teju desmit miljardi eiro ārvalstu klientu naudas. Tas ir noticis delikāti un bez liekiem satricinājumiem, kas savukārt ir augstu vērtējams nozares sasniegums, jo reformu process, kas bija plānots piecos gados, tika paveikts pamatā divu gadu laikā,” norādīja Putniņš.
FKTK rīcībā esošie dati liecina, ka ievērojami samazinājies arī ASV dolāru transakciju īpatsvars.
“Katrai bankai no tām 12, kurām tagad ir izvēlēts cits biznesa attīstības ceļš, ir bijis savs pārmaiņu vadības dialogs ar FKTK ekspertiem un vadību, tāpēc risinājumi ir bijuši individuāli.
Domāju, turpmāk mums būs ekonomikas lielumam un tās veiktspējai atbilstošs banku sektors. [..] Šis ir labs sākuma punkts finanšu sektora starptautiskās reputācijas atjaunošanai,” norādīja Putniņš.
Turpmāko apmēram 1-3 gadu periodā pakāpeniski tiks vērtēta banku darbība atbilstoši jaunajai biznesa situācijai, nosakot, kuras ir efektīvākās Latvijas banku biznesa nišas, lai nodrošinātu jauno modeļu rentabilitāti un ilgtspēju ar atbilstošu, mūsu valstij un ekonomikai pieņemamu riska līmeni.
“Nav vairs iemesla runāt par riskantas ārvalstu naudas brīvu plūsmu Latvijā. Potenciāli riskantu ārvalstu noguldījumu un darījumu procents turpmāk būs tik neliels, ka nebūs pamata bažām, ka mūsu valsts atbildīgās iestādes nevarētu to pienācīgā līmenī kontrolēt,” norādīja Putniņš.
Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas.
Pārmaiņu veikumu Latvijas banku sektorā raksturo šādi rādītāji:
- Latvijas bankās dominē iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) klientu naudas līdzekļi, sasniedzot kopā 90% – tādējādi kā dominējošā maksājumu valūta nostiprinās eiro;
- bankas ir atbrīvojušās no riskantas ārvalstu klientu naudas klātbūtnes, t.sk. pārtraukušas sadarbību ar Latvijā aizliegtām čaulas kompānijām;
- ir beidzies ātro transakciju bizness, salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu klientu maksājumi ASV dolāros Latvijas bankās samazinājušies vairāk nekā 24 reizes.
KONTEKSTS:
Īpaša uzmanība banku sektoram pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, kuru vēlāk atbalstīja arī banku uzraugs.
Lielākā daļa šo nerezidentu naudas plūst tieši caur čaulas kompānijām - piesega firmām bez reālas darbības, ko mēdz izmantot nelikumīgas naudas legalizēšanas shēmās. LSM iepriekš publicēja apkopojumu, kuras Latvijas bankas orientējas uz nerezidentu apkalpošanu.
