Viņa norādīja, ka ir cerības uz pozitīvu rezultātu šonedēļ gaidāmajā gala lēmumā par Latvijas padarīto finanšu sektora sakārtošanā un cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
Iepriekš Eiropas Padomes komitejas “Moneyval” progresa ziņojumā, kurā eksperti vērtēja Latvijas likumdošanu cīņai ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, uzlabots novērtējums 11 rekomendāciju izpildē. Uzraudzības statuss Latvijai gan ir atstāts.
Purgaile norādīja, ka progress ir acīmredzams un šonedēļ būs vērtējums par to, cik efektīvi šī likumdošanas bāze tiek piemērota. Arī šajā jomā daudz ir izdarīts, bet kopumā finanšu sektora sakārtošanai vēl ir daudz darba priekšā, “ceļa karte iezīmēta, esam ceļa sākumā”.
Jāturpina reformas uzraudzībā, tiesībsargājošajām instancēm jāpilnveido darbība, tiesām jākļūst efektīvākām, norādīja Purgaile.
Viņa stāstīja, ka šobrīd arī notiek diskusijas ar uzņēmēju organizācijām un bankām, skaidrojot likuma izmaiņas, kas ieviestas, sakārtojot finanšu sektoru, jo ne visu likumos var uzrakstīt - nepieciešami arī skaidrojumi, lai radītu sapratni.
FKTK vadītāja arī atzina, ka ir signāli no uzņēmējiem par to, ka bankas ir piesardzīgas, prasa daudz informācijas par darījumiem un klientiem ar sarežģītu īpašnieku struktūru vai sarežģītu sadarbības partneru tīklu.
Taču sabiedrībai jāsaprot, ka tā ir jauna atbilstības kultūra, ko visa pasaule cenšas ieviest, jābūt skaidrībai, kas ir sadarbības partneri, kā pasargāt sevi, lai nenoslēgtu līgumus ar partneriem, kas nav pietiekoši caurspīdīgi, skaidroja Purgaile.
Šie jautājumi ir jāskaidro, izpratnes maiņa nenotiks mēneša laikā, sākums vienmēr ir grūts, bet ceru, ka mūsu sabiedrība kļūs izglītotāka un daudz skaidrāk apzināsies iespējamos riskus, pauda FKTK vadītāja.
KONTEKSTS:
“Moneyval” kārtējā vērtējumā par Latvijas cīņu ar naudas atmazgāšanu uzlaboja Latvijas novērtējums 11 rekomendāciju izpildē: septiņas ir izpildītas, 33 – lielākoties. Latvijai atstāts uzraudzības statuss. Februāra beigās gaidāms FATF lēmums par to, vai Latvijai izdosies izvairīties no finanšu pasaules "pelēkā saraksta". Latvijas eksperti un bankas priecājas par vērtējumu un mudina turpināt reformas.
Latvijai panākumi netīrās naudas apkarošanā jāpierāda divām organizācijām: Eiropas Padomes ekspertu komisijai “Moneyval”, kas vērtē pieņemtos likumus, un Finanšu darījumu darba grupai jeb FATF, kas vērtē likumu ieviešanu dzīvē. Nonākšana FATF “pelēkajā sarakstā” apgrūtinātu banku darbu, traucētu biznesam un atbaidītu investorus.
Kas ir FATF?
- Finanšu rīcības darba grupa - Financial action task force,
- starpvaldību struktūra,
- izveidot 1989.gadā G-7 valstu samitā.
Dalībvalstis:
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 2018. gada augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora “kapitālo remontu”.
Taču, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt finanšu pasaules "pelēkā sarakstā". Šādos gadījumos citu valstu uzraudzības institūcijas brīdina savā jurisdikcijā strādājošās bankas uzmanīties no sadarbības ar sarakstā iekļauto valsti pārstāvošajām bankām un uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka jebkurš naudas pārskaitījums, kas tiek veikts uz vai no šīm valstīm, ir padziļināti jāanalizē, lai pārliecinātos, ka netiek pārskaitīti noziedzīgi iegūti līdzekļi.
Kas ir “Moneyval”?
- Eiropas Padomes ekspertu komiteja,
- darbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.
Dalībvalstis:
Šāda brīdinājuma rezultātā var izveidoties situācija, kad starptautiski strādājoši uzņēmumi pārtrauc darījumu attiecības ar pelēkajā sarakstā iekļautu valsti pārstāvošiem uzņēmumiem. Latvijai šāda situācija būtu īpaši riskanta, un pirmie cietēji būtu eksportējošie uzņēmumi, iepriekš skaidroja Finanšu nozares asociācijā.
