Pēc viņas teiktā, Latvijas ekonomika aug, taču izsniegto kredītu apmērs tautsaimniecībai ir par mazu.
Tāpēc joprojām Latvijā ir vieta bankām, kas vēlas fokusēties, piemēram, uz mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.
"Mūsu ekonomikai ļoti palīdzētu, ja, piemēram, pie mums ienāktu kāds no Eiropas lielākajiem spēlētājiem vai kāds pasaules, globāls spēlētājs, vai arī kāds vietējais jauna kapitāla spēlētājs," teica Purgaile, atzīstot, ka FKTK rīcībā nav informācijas par kādu konkrētu banku vēlmi sākt darbu Latvijā.
Viņa atzina, ka Latvijai pašlaik ir svarīgi atjaunot savu reputāciju starptautiskajā tirgū. Šajā ziņā būtisks būs 21. februārī gaidāmais pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF ziņojums par to, vai Latvijai izdosies izvairīties no finanšu pasaules "pelēkā saraksta".
FKTK šajā gadā runās ar ikvienu Latvijā strādājošo banku par to darbības plānu šim gadam un arī nākamajiem gadiem. "Ar katru banku mums būs stratēģiskā dialoga sesija un mēs pārliecināsimies, ka katrai bankai ir skaidrs plāns ne tikai šim gadam, bet arī uz priekšu," teica Purgaile.
Viņa norādīja, ka Latvijā arvien ir bankas, kas ir "transformācijas procesā" un kas maina savu biznesa modeli.
"Šīm bankām mēs sekojam līdzi daudz biežāk un regulārāk nekā tikai reizi gadā," teica Purgaile, atturoties prognozēt to, cik daudz banku Latvijā varētu būt gada beigās.
Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem aizvadītā gada beigās Latvijā darbojās 16 finanšu iestādes, tostarp valstij piederošais "Altum".
