FM piedāvā samazināt ienākuma nodokli, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt «mikronodokli»

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē informēja par FM iecerētajām izmaiņām nodokļu politikā. Izstrādājot jauno nodokļu politiku, FM saņēma un analizēja Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, OECD, Pasaules Bankas, domnīcas "Certus" u.c. organizāciju priekšlikumus. 

FM un pārējie priekšlikumu autori ir vienisprātis, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, īpaši mazajām algām. Tāpat puses uzskata, ka nepieciešama uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma, pārskatot atbrīvojumus vai ieviešot reinvestētās peļņas 0% likmi. Tāpat puses uzskata, ka ir jāvienādo likmes ienākumiem, par kuriem tiek maksāts IIN un UIN.

• Lielāku algu saņēmējiem rosina atcelt neapliekamo minimumu
• Diskutēs par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu
• Piedāvā veselības aprūpi finansēt arī no sociālā budžeta
• Uzņēmējiem līdzīgas idejas kā FM un Latvijas Bankai

Minimālo algu piedāvā celt līdz 430 eiro

FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli.

FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.

Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga būtu 680,9 eiro.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu.

FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

Rosina daļēji saglabāt mikrouzņēmumu regulējumu

FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. T.s. dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.

Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.

Piedāvā veselības aprūpi finansēt no sociālā budžeta

FM arī izstrādājusi trīs ieteikumus veselības budžeta uzlabošanai, no kuriem ministrija dod priekšroku pirmajam scenārijam, kas paredz sociālās apdrošināšanas maksājumos iezīmēt 1%, tādējādi budžetā papildu dodot 167 miljonus eiro. Otrs scenārijs paredz palielināt pacienta līdzmaksājumus, ja nav veikta sociālā apdrošināšana. Bet trešais scenārijs paredz palielināt PVN par vienu procentpunktu, kas ļautu iekasēt papildu 80 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka ideju veselības aprūpei novirzīt 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām pērn izteica Veselības ministrija (VM) – brīdī, kad diskutēts par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu. Pārējie divi modeļi, kas paredzēja ieviest iedzīvotāju līdzmaksājumu maksājumu, tika noraidīti.

VM atbalstītais valsts veselības apdrošināšanas modelis paredz, ka apdrošināšanu iedzīvotājiem nodrošinās valsts bez privāto apdrošinātāju piesaistes. Valsts definēs veselības aprūpes pakalpojumu grozu – proti, pakalpojumus, kurus segs valsts apdrošināšana. Tiesa, tobrīd vēl nebija skaidrs finansējuma avots valsts veselības apdrošināšanas modeļa ieviešanai. Par konkrētiem avotiem paredzēts spriest līdz šā gada 1.aprīlim. 

Ieviešot izstrādātās reformas nodokļu politikā, FM ieskatā, nodokļu sistēma visos aspektos būs konkurētspējīga reģionālā līmenī un tā būs prognozējama vismaz līdz 2020.gadam. FM uzskata, ka nodokļu sistēma nodrošinās motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmuma attīstībā, piesaistīt investorus, maksāt nodokļus, veicinās iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū

Tāpat FM priekšlikums ir padarīt nodokļu sistēmu tādu, lai uzņēmējam nodokļu nomaksa un valstij kontroles darbību veikšana būtu maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām.

FM ieskatā, nodokļu reformu efektīvāk veikt nākamajos divos gados, kad Latvijā notiks aktīva Eiropas Savienības fondu apguve.

Uzņēmējiem līdzīgas idejas kā FM un Latvijas Bankai

Uzņēmēju organizāciju – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) – vēstulē FM iesaka vairākas lietas, ko iekļaut topošajās Nodokļu politikas pamatnostādnēs. Šie priekšlikumi ir līdzīgi tiem, kādus izteikuši Latvijas Bankas un FM eksperti.

Proti, uzņēmēji iesaka ieviest 0% UIN likmi reinvestētajai peļņai. Savukārt, ja peļņa tiek sadalīta un izmaksātas dividendes, tad šajā gadījumā 15% UIN likmes vietā būtu jāpiemēro 20% UIN likme.

Arī LTRK un LDDK, tāpat kā FM un Latvijas Banka, uzskata, ka IIN likme būtu jāsamazina līdz 20%.

Darba devēji piedāvā saglabāt Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) jeb tā sauktā sociālā nodokļa likmi un noteikt maksimālo iemaksu slieksni. Uzņēmēji turpina uzstāt uz solidaritātes nodokļa atcelšanu.

Darba devēji uzskata, ka zemu ienākumu saņēmējiem būtu jāpalielina ar IIN neapliekamais minimums, bet pārējiem – jāatceļ.

LTRK un LDDK gan nemin, cik lielu ienākumu gadījumā neapliekamais minimums būtu jāpaaugstina un cik – vispār jāatceļ.

Arī LDDK un LTRK, tāpat kā FM un Latvijas Banka domā, ka IIN likme no kapitāla un no kapitāla pieauguma līdzšinējo 15% vietā jānosaka 20% apmērā.

Darba devēji rosina arī ieviest nodokļu stimulus pašvaldībām, kuru teritorijās tiek veikta komercdarbība. Savukārt ēnu ekonomikas ierobežošanai darba devēji, tāpat kā FM un Latvijas Banka, piedāvā paplašināt reversā PVN izmantošanu. Savukārt nodokļu samaksas kontrolēs prioritāri jāvēršas pret nodokļu krāpniecību lielā apmērā.

Vēl LTRK un LDDK mudina esošā darbaspēka nodokļu ietvaros iezīmēt daļu veselības apdrošināšanas finansēšanai.