Tas ir kārtējais attiecību saasinājums starp abām valstīm, kuras piedzīvo diplomātisko attiecību zemāko līmeni. Iepriekš Londona un Parīze strīdējušās arī par migrācijas jautājumiem, taču zvejniecība bijis viens no karstākajiem strīdu punktiem pēc breksita.
Tā dēvētās Kanāla salas – Džērsija un Gērnsija – atrodas ļoti tuvu Francijas krastiem, lai arī atrodas Apvienotās Karalistes jurisdikcijā. Diskusijas par nozvejas tiesībām pēc ''Brexit'' (breksita) līdz pat pēdējam brīdim bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem, panākot vienošanos par Lielbritānijas turpmākajām tirdzniecības attiecībām ar EIropas Savienību.
Saskaņā ar panākto vienošanos līdz 2026. gadam ir noteikts pārejas posms, kurā Eiropas Savienības zvejniekiem joprojām ir tiesības zvejot britu teritoriālajos ūdeņos.
Breksita līgums paredz, ka visiem Eiropas Savienības zvejniekiem, kuri vēlas zvejot bagātīgajos Apvienotās Karalistes teritoriālajos ūdeņos, ir jāpiesakās jaunām licencēm un jāpierāda, ka ir šeit zvejojuši arī iepriekš.
Visstrīdīgākais ir jautājums par piekrastes ūdeņiem, piemēram, Džērsijas salas apkārtnē, kur franču zvejnieki saņēmuši tikai 100 licenču, bet 75 pieteikumi noraidīti. Tagad Francija ir solījusi ieviest sistemātiskas muitas un sanitārās pārbaudes Francijā ievestajiem produktiem, kā arī aizliegumu nogādāt jūras produktus Francijas ostās.
Šāds solis varētu ievērojami bremzēt tirdzniecību uz Apvienoto Karalisti un no tās, kā arī pamatīgi iedragāt britu zvejniekus, kuri ir ļoti atkarīgi no savu lomu nodošanas un apstrādes Francijas ostās.
Francijas puse arī uzsvērusi – ja šādi draudi nenovedīs pie vēlamā rezultāta, tiek apsvērta arī elektrības piegādes apturēšana Džērsijas un Gērnsijas salām.
