Ar ideju abu valstu līderi Emanuels Makrons un Angela Merkele pirmdien, 18. maijā, iepazīstināja īpašā preses konferencē.
Makrons paziņoja, ka līdzekļus fondam varētu iegūt no ES aizņēmuma finanšu tirgos un tos novirzīs pandēmijas smagāk ietekmētajām nozarēm un reģioniem. Atbalstītajām valstīm šie līdzekļi nebūs jāatdod.
Savukārt Merkele piebilda, ka piešķirt valstīm līdzekļus, kas pēc tam pakāpeniski atmaksāsies caur vairākiem nākotnes Eiropas budžetiem, esot ne tikai godīgi, bet arī nepieciešami.
"Kāds ir mērķis? Mērķis ir, lai Eiropa no šīs krīzes izkļūtu stiprāka un saliedētāka. Un mēs zinām, ka vīrusa ietekme uz mūsu valstīm ir atšķirīga un ka tāpēc pastāv risks, ka šī vīrusa ekonomiskā ietekme apdraud Eiropas Savienību," teica Vācijas kanclere.
Eksperti abu līderu paziņojumu ir novērtējuši kā būtisku pavērsienu Eiropas lielāko valstu politikā.
Lai arī Eiropas Komisija jau atzinīgi novērtēja šo Vācijas-Francijas priekšlikumu, tas būs jāapstiprina visām ES dalībvalstīm, kas solās būt mokošs process. Tā dēvētais taupīgais četrinieks, pēc Austrijas kanclera Sebastiana Kurza teiktā, ir gatavs palīdzēt visvairāk skartajām valstīm ar aizdevumiem, nevis ar subsīdijām.
Izdevums "Politico" jau secinājis, ka Covid-19 jaunais upuris ir vācu taupības politika. Berlīne ir beidzot padevusies un piekāpusies idejai par Eiropas kopīgajām obligācijām. Tiesa gan, piekāpies ir arī Makrons – viņš bija iecerējis daudz lielāku fondu – triljona eiro vai lielākā apmērā.
Berlīne līdz šim atteicās atbalstīt Spānijas un Itālijas ideju par tā dēvētajām koronaobligācijām. Arī citas turīgākās bloka dalībvalstis nodēvēja šo ideju par parādos nonākušo dienvidu valstu netaisnīgu mēģinājumu gūt labumu uz bloka ziemeļu valstu fiskālās disciplīnas rēķina.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Pasaulē ar jauno vīrusu inficējušies vairāk nekā 4,89 miljoni cilvēku, bet vairāk nekā 320 000 miruši.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, kas arī negatīvi ietekmēja ekonomiku. Situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ.
