Friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumi atkal būs pieejami no 1. marta

Ekonomikas ministrija (EM) skatīšanai valdībā piedāvāja kopumā trīs iespējamos variantus skaistumkopšanas nozares darba atsākšanai, atbalstot trešo variantu:

1. variants paredzēja atļaut visu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.
2. variants paredzēja sniegt zema riska skaistumkopšanas pakalpojumus – pedikīra, manikīra, pirts un sāls istabu, peldbaseina, solārija, – friziera pakalpojumus, kā arī citus skaistumkopšanas pakalpojumus, kurus jau sniedz ārstniecības personas.
3. variants un valdībā atbalstītais paredz tikai manikīra, pedikīra un friziera pakalpojumu sniegšanu.

Valdībā par šiem variantiem izvērsās plašas debates. Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") uzsvēra, ka Veselības ministrija (VM) uzskata, ka nozaru darbs ir jāatjauno, bet tas jādara pakāpeniski, iepriekš diskutējot, kādā ātrumā tas notiek, kas notiks ar pārējām nozarēm u.c. VM ieskatā soļiem nozaru darbības atsākšanai ir jābūt lēniem, uzmanīgi vērojot Covid-19 slimības izplatību Latvijā.

Ministrs sacīja, ka ministrijas ieskatā no 1. marta darbība skaistumkopšanas jomā būtu jāatsāk ierobežotā apjomā, proti, darbību varētu uzsākt frizieri, kā arī manikīra un pedikīra pakalpojumu sniedzēji, un aicināja atbalstīt Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto trešo risinājumu.

Citus skaistumkopšanas pakalpojumus patlaban, pēc veselības ministra sacītā, būtu pārāk riskanti atsākt sniegt, taču tos varētu "vērt vaļā" nākamajā solī. "Ejam soli pa solim," aicināja veselības ministrs.   

Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā  konservatīvā partija) aicināja atbalstīt otro variantu. Viņš atzina, ka nozare un arī EM ir izdarījusi savu mājasdarbu, izanalizējot riskus un piedāvājot papildu drošības pasākumus. Turklāt šajā gadījumā ierobežojumu mazināšanā ņemti vērā principi, par kuriem valdība vienojās iepriekš, – samērojamība, pamatotība, sadarbība, sagatavotība, proti, cik nozare ir gatava pārmaiņām. 

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") kolēģiem valdībā atkārtoti atgādināja, ka situācija valstī saistībā ar Covid-19 izplatību arvien ir nopietna, ir augsta cilvēku mirstība no Covid-19.

Premjers aicināja piekrist veselības ministram par darbības atsākšanu ierobežotā apjomā, kas ļaus ierobežotos apstākļos darbā atgriezties ap 6000 no kopumā 8000 nozarē strādājošo jeb "lauvas tiesai".

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") gan rosināja līdztekus frizieriem, kā arī manikīra un pedikīra speciālistiem atļaut darbu sākt arī ārstniecības personām, tostarp masieriem.

Taču pret to iebilda veselības ministrs Pavļuts, atkārtoti atgādinot, ka VM akceptējusi trešo variantu. Ministrs norādīja, ka pakalpojums, ko sniedz ārstniecības personas, nereti ir "seju pret seju" un ir augstākā riska. Tāpēc speciālistiem vispirms ir jāizvērtē, par kuriem pakalpojumiem varētu būt runa un vai tie patlaban būtu atļaujami. To plānots izvērtēt līdz nākamajai valdības sēdei – nākamajai otrdienai, 23. februārim, kad valdība varētu vērtēt iespēju paplašināt atļauto skaistumkopšanas pakalpojumu klāstu, ko sniedz ārstniecības personas.

Veselības ministrs un epidemiologi gan brīdināja, ka saslimstības rādītāji aizvien ir augsti un pakalpojums tiek sniegts ļoti tuvu otrai personai, turklāt ilgāk nekā 15 minūtes.

Tikmēr Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente un praktizējošā kosmetoloģe Renāte Reinsone Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka ar katru dienu, kad nozarei aizliegts strādāt, cieš Latvijas ekonomika, jo pakalpojumus turpina sniegt, tikai tas notiek nelegāli un rada vēl lielākus riskus vīrusa izplatībai. Tāpēc ir drošāk atļaut strādāt, ievērojot visus nepieciešamus nosacījumus.

Jāievēro papildu drošības prasības

EM sagatavotā prezentācija liecina, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro noteikti principi pakalpojuma sniegšanā. Vispirms Veselības inspekcijai jāpaziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Noteiktas vairākas prasības klientu apkalpošanas organizēšanā:

• Pakalpojumu varēs sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta.
• Jāizveido pieraksta sistēma (klienta vārds, uzvārds, tālrunis, pakalpojuma uzsākšanas un pabeigšanas laiks, kā arī meistars, kurš sniedz pakalpojumu, ja meistari ir vairāki). Informācija būs jāuzglabā 30 dienas, lai informāciju nepieciešamības gadījumā varētu nodot Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC).
• Pakalpojumu sniegšana jāorganizē tā, lai klienti savstarpēji nesatiktos vai nepārklātos.
• Intervālam starp pakalpojumu sniegšanu jābūt ne mazākam kā 20 minūtes.
• Klients drīkst atrasties pakalpojuma sniedzēja telpās tikai pakalpojuma saņemšanas laikā.
• Klientam saņemt pakalpojumu jāierodas vienam, izņemot personas, kurām nepieciešama asistenta palīdzība vai bērnus līdz 12 gadiem, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.
• Vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu.
• Nedrīkst apkalpot klientu bez medicīniskās sejas maskas, kas tiek mainīta pēc katrām 2 stundām, vai FPP-2/FPP-3 respiratora.
• Jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.

Tāpat noteikta distance pakalpojuma sniegšanas laikā:

• Minimāla platība – 25 kvadrātmetri (m2) uz vienu klientu.
• Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 m2, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs.
• Telpā virs 25 m2 uz vienu klientu drīkst apkalpot klientus, ierīkojot papildu barjeru starp darbavietām (piemēram, aizsargstiklu).
• Visur, kur iespējams, tiek ievērota 2 metru distance starp personām.
• Ja nav iespējama 2 metru distances ievērošana, darbavieta tiek aprīkota ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu, piemēram, sniedzot nagu kopšanas pakalpojumu.

Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana pakalpojumu sniedzējam u.c.:

• Pakalpojums tiek sniegts, izmantojot vienreiz lietojamos cimdus.
• Pakalpojums tiek sniegts tikai ar FFP-2/FFP-3 respiratoru bez vārsta.
• Vizīri un aizsargbrilles ir ieteicami, bet var tikt izmantoti tikai kā papildu līdzekļi.
• Dezinfekcijas līdzekļu lietošana (rokām un virsmām) – kas satur vismaz 70% etanola.
• Tīrīšana ar dezinfekcijas līdzekļiem pirms salona atvēršanas (durvju rokturi, grīdas, virsmas, kontakta virsmas).
• Antiseptiska roku apstrāde pie ieejas.
• Dezinfekcijas līdzekļu izmantošana pēc katra klienta.

Vēdināšana un prasības darba piederumiem:

• Telpas vēdināšana – regulāra dabīgā (logi, durvis) vēdināšana pēc katra klienta vismaz 15 minūtes.
• Kur nav iespējama dabīgā vēdināšana, ir pieļaujama gaisa kondicionētāja izmantošana atbilstoši noteiktajiem standartiem attiecībā uz filtru tīrīšanu un nomaiņu.
• Izmantoto instrumentu un palīglīdzekļu dezinfekcija – pēc katra klienta.
• Dvieļi pēc katra klienta tiek mazgāti 60 grādu temperatūrā un tiek gludināti.

Pienākumi un atbildība:

• Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Veselības inspekciju un nozari izstrādā "Pakalpojumu sniedzēja paškontroles lapu" drošai pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai, kas glabājas pie pakalpojumu sniedzēja un tiek uzrādīta uzraudzības iestādei.
• Labi redzamā vietā tiek izvietota informācija par atbildīgo personu par epidemioloģisko prasību ievērošanu salonā.
• Pakalpojumu sniedzējam jāveic veselības novērošana, t.sk. temperatūras bezkontakta mērīšana, darbam sākoties.
• Pakalpojumu sniegšanas vietā (ārpusē, pie ieejas, telpās) izvietoti informatīvie materiāli par epidemioloģiskajām prasībām, t.sk. angļu un krievu valodā.
• Aizliegts klientam piedāvāt dzērienus un uzkodas, kā arī izvietot lasāmvielu.

Kā notiks uzraudzība?

Paredzēts, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldības policiju.

Pakalpojumu sniedzējus paredzēts konsultēt par epidemioloģiskās drošības prasībām, kas jāievēro pakalpojuma sniegšanas laikā. Sabiedrība ir aicināta anonīmi ziņot uzraudzības iestādēm par neatļautu pakalpojumu sniegšanu un par epidemioloģiskās drošības pārkāpumiem pakalpojumu sniegšanas laikā.

Atkārtotu pārkāpumu gadījumā pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro, atzīmēja EM. 

Ministrijā norādīja arī, ka visi skaistumkopšanas pakalpojumi Latvijā ir aizliegti kopš pērnā gada 21. decembra. Tā rezultātā nozare daļēji pāriet ēnu ekonomikā – pakalpojumi tiekot sniegti mājas apstākļos bez drošības un epidemioloģisko pasākumu ievērošanas. Dodot zaļo gaismu darba atsākšanai, tikšot:

• novērsta negodīga konkurence,
• palielināsies higiēnisku un drošu pakalpojumu sniegšana,
• ir izsekojami klienti,
• samazinās nepieciešamība pēc valsts atbalsta. 

EM apkopotā informācija liecina, ka līdz 15. februārim dīkstāves un subsīdiju atbalstā pēc darba devēju 16 545 iesniegumiem valstī kopumā izmaksāti 31,17 miljoni eiro, pēc 12 292 pašnodarbināto iesniegumiem – 4,16 miljoni eiro, pēc 2327 patentmaksātāju iesniegumiem –  756 187 eiro, pēc 4026 skaistumkopšanas nozarē nodarbināto iesniegumiem – 2,02 miljoni eiro.

Savukārt apgrozāmo līdzekļu atbalstā  līdz šim kopumā ir izmaksāti 21,5 miljoni eiro pēc 2816 iesniegumiem. Tostarp skaistumkopšanas nozarē 143 uzņēmumiem izmaksāti 437 730 eiro.