CSP dati liecina arī, ka pagājušā gada decembrī vidējās patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, bija par 0,4% augstākas. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis 2021. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. gada decembri, palielinājās par 7,9%,
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, mājokļa iekārtai, kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 7,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+18,3%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+12,3%), pienam (+18,8%), piena produktiem (+12,8%), jogurtam (+17%), olām (+2,9%). Dārgāka bija maize (+8%), milti un citi graudaugi (+29,3%), konditorejas izstrādājumi (+3,8%), makaronu izstrādājumi (+12,7%), rīsi (+12,9%). Cenas palielinājās kartupeļiem (+38,9%), augu eļļai (+26,5%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,9%), saldējumam (+10,6%), sviestam (+13,3%). Sadārdzinājās arī ievārījumi un medus (+10,4%), mājputnu gaļa (+2,2%), olīveļļa (+10,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+4,8%), mērces un garšvielu piedevas (+9%), kā arī margarīns (+14,7%). Savukārt lētāka bija cūkgaļa (-10,9%) un šokolāde (-1%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,9%. Gada laikā alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,4%, tai skaitā sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem cenas palielinājās par 3,8%. Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja arī akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai no 2021. gada 1. marta.
Apģērbu un apavu grupā cenas pieauga par 3,8%. Apģērbu cenas pieauga vidēji par 3,1%, bet apavu cenas – par 5,7%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 16%, ko noteica vairāku komunālo pakalpojumu sadārdzinājums. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija elektroenerģijai, siltumenerģijai, kā arī dabasgāzei. Cenas pieauga cietajam kurināmajam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īrei, atkritumu savākšanai, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 4,9%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 14,8%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 30,3%.
Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 29,4%, benzīns – par 28,9%, bet auto gāze – par 45,9%. Cenu līmenis pieauga automašīnām, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 4%. Dārgāki bija ziedi, atpūtas un sporta pakalpojumi, televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, rotaļlietas, kā arī žurnāli.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 4%, galvenokārt sadārdzinoties frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem un viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās farmaceitiskajiem produktiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,4%
2021. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4%. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija maizei (+4%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,8%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+3,7%), piena produktiem (+3,2%), svaigiem dārzeņiem (+2%), pienam (+2,5%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,5%), mājputnu gaļai (+1,9%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), ievārījumam un medum (+6,2%), sviestam (+4,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,6%). Vidējais cenu līmenis samazinājās svaigiem augļiem (-1,8%), kartupeļiem (- 5,1%), cūkgaļai (-2,4%) un olām (-2,3%).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 1,3%. Galvenokārt akciju ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 0,9% un apaviem par 2,7%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,6%, ko būtiski ietekmēja elektroenerģijas cenu pieaugums. Dārgāks bija cietais kurināmais un siltumenerģija.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 1%, ko noteica degvielas cenu kritums par 3,5%.
Dīzeļdegvielas cenas samazinājās par 5%, benzīna – par 2,5%, bet auto gāzes cenas pieauga par 2,1%. Cenu līmenis pieauga pasažieru aviopārvadājumiem un lietotām automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās vidēji par 0,4%, ko ietekmēja cenu kāpums ziediem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, kā arī televīzijas abonēšanas maksai. Akciju ietekmē lētākas kļuva rotaļlietas un barība lolojumdzīvniekiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,4%, ko ietekmēja cenu kāpums viesnīcu pakalpojumiem un ēdināšanas pakalpojumiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās vidēji par 1,4%, ko lielākoties ietekmēja akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka kļuva autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt cenas samazinājās farmaceitiskajiem produktiem un neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2021. gada decembrī bija par 16,8% augstākas. Precēm cenas pieauga par 15,8%, bet pakalpojumiem – par 18,8%.
“Importēta” inflācija
Straujo cenu kāpumu 2021. gadā galvenokārt ietekmēja trīs lietas: mājokļa izdevumu, transporta pakalpojumu un pārtikas preču sadārdzināšanās. Tātad pieauga pamatvajadzību izmaksas. Šāda situācija Latvijā nav redzēta jau 12 gadus, norāda statistikas pārvaldē.
Cenu kāpuma galvenais iemesls – energoresursu sadārdzināšanās. “Ja mēs skatītos atsevišķu produktu līmenī, tad tieši tā arī redzam, ka tā ir dabasgāze, degviela, tālāk, protams, arī siltumapgāde – visi energoresursi. Tai skaita, ko mēs izmantoja mājsaimniecības apkurē – tās pašas skaidu briketes. Arī tam mēs esam novērojusi cenu pieaugumu gada laika,” skaidroja CSP Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors Intars Abražuns.
Tam, ka inflācija šoreiz ir “importēta”, piekrita Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste: “Pēdējā laika inflācijas cipari ir nepatīkami. Un tik augsta inflācija pēdējo desmit gadu laikā Latvijā un arī citviet Eiropā nav bijusi novērota.
Diemžēl Latvijas gadījumā inflācija lielā mērā ir importēta. Tā ir saistīta ar norisēm citviet, un arī pandēmijas ietekme tur ir vērojama.”
Turklāt Rutkaste uzskata, ka inflācija nebūtu mākslīgi jāmazina, jo tas slāpētu ekonomikas aktivitāti.
Citas domas ir “SEB bankas” ekonomistam Dainim Gašpuitim: “Mēs redzam, ka diezgan aktīvi valdības iesaistās, lai ierobežotu enerģijas cenu pieaugumu, kas nozīmē arī zemāku inflāciju. Un sagaidāms, ka arī Latvijas valdība papildinās šo atbalsta klāstu, kāds arī var ietekmēt inflācijas pieaugumu. Paņēmieni var būt atšķirīgi.”
Pēc Rutkastes domām, situācija varētu stabilizēties gada otrajā pusē. "SEB bankas" ekonomists bija piesardzīgāks. Viņaprāt, cenu kāpumu Latvijas iedzīvotāji izjutīs visu gadu, bet gada beigās tas būs mazāk izteikts. Galvenais inflācijas virzītājspēks – energoresursu cenas – ir vienlaikus arī lielais nezināmais.
"Protams, jautājums ir, kas notiek ar enerģijas cenām šī gada otrajā pusē, tuvojoties nākamajam rudens-ziemas periodam, ka līdzīgas problēmas atkal varētu parādīties. Un, cik liela ietekme tam varētu būt uz inflāciju," sacīja Gašpuitis.
Kaut arī inflācija patlaban ir strauja, šis rādītājs pats par sevi vēl neliecina par jaunas globālās ekonomiskās krīzes tuvošanos, uzskata eksperti.
