Dibinot “Bistro Frics”, viens no pārbaudījumiem bija saņemt tirdzniecības atļauju no pašvaldības. Lai tiktu pie tās, bija nepieciešams vizualizācijas projekts, kas jāsaskaņo pilsētas būvvaldei un arhitektam. Taču pašu LTV mākslinieces izveidotās skices plānotajai izkārtnei, dažiem puķupodiem, cenrāžiem un četriem galdiņiem uz terases izrādījās nederīgas.
Bija nepieciešams būvprojekts ar sertificētu slēdzienu.
Par būvprojektu arhitektu birojam tika samaksāti 1000 eiro un vēl pievienotās vērtības nodoklis. Tas iesniegts būvvaldei un gaidīts apstiprinājums. Taču atbildes kā nebija, tā nebija, tāpēc bistro “Frics” dibinātāji devās uz būvvaldi, un izrādījās, ka apstiprinājumu neviens negatavoja, jo nebija iesnieguma. Jāpiebilst – par tā nepieciešamību arī informācija nekur nebija atrodama.
Toreiz Jūrmalas būvvaldes darbiniece Aina Birina uz uzņēmēju jautājumiem atbildēja negribīgi un paziņoja, ka prasības atrodamas “nekur”.
Tagad, gadu pēc raidījuma Jūrmalas Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece saka – izmaiņas ir.
“Esam ar kolēģiem vairākkārt pārrunājuši tieši šo attieksmes jautājumu, kas, manuprāt, tomēr bija tas galvenais mīnuss visā šajā nelāgajā notikumā. Tajā pašā laikā arī informācija, kas ir pieejama uzņēmējiem mājaslapā, šobrīd ir daudz plašāka, un šobrīd ir arī piemēri un prezentācija, kā būtu šis process pareizi darāms,” stāsta Zvejniece.
LTV sastaptie uzņēmēji nav gatavi runāt kameras priekšā, sakot, ka vēl vēlas turpināt darbu Jūrmalā, taču aizkadrā atklāj, ka tagad operācija “Frics” vairs nebūtu tāda, kā pirms gada.
Tas, kas būtu citādāk – vairs nebūtu iespējama saruna ar būvvaldes darbiniekiem klātienē, jo tagad visus dokumentus pieņem viens cilvēks, kurš pret uzņēmējiem esot pieklājīgs.
Taču daudzas prasības, kurām uzņēmēji neredz jēgu, joprojām esot saglabājušās. Piemēram, katru gadu jāiesniedz projekts vasaras terasei pat tad, ja terasē netiek iesista neviena jauna nagla. Tiesa, šī nav pašvaldības prasība.
“Tā ir nejēdzība. Nu vienreiz saskaņo. Ja es gribu nākamajā gadā savādāk pārbūvēt, nu tā ir, cita lieta, es kaut ko skaņoju. Bet ja man paliek viss tas pats – tad priekš kam?” neizpratni pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.
To, ka daļai projektu būtu nepieciešami būtiski atvieglojumi, atzīst arī Ekonomikas ministrijā. Pašlaik tuvu finišam nonākuši grozījumi ministru kabineta noteikumos. Iecerēts, ka izmaiņas vispārīgajos būvnoteikumos stāsies spēkā līdz ar jaunās būvniecības sezonas sākumu.
“Inženierbūves, terases, labiekārtojumi, kas ir pirmās grupas būves, mazas nebūtiskas būves – tās ir mazas, nebūtiskas, nerada riskus sabiedrībai, līdz ar to šīm būvēm maksimāli atvieglosim procedūru, vienlaikus pārskatām, gan iesniedzamos dokumentus, gan dokumentu skaitu arī pārējām gan ēkām, gan inženierbūvēm,” stāsta ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.
“Maksimāli atvieglot šo procesu – tas būtu gan īsāks, gan ērtāks,” viņš piebilst.
Jūrmalas Pilsētplānošanas nodaļā gan uzsver – arī pa gaisu aizpūsts saulessargs pludmalē var apdraudēt kāda dzīvību, un Igaunijas piemērs, kad vēja brāzma pacēla gaisā piepūšamo atrakciju, nogalinot sešgadīgu meiteni un astoņgadīgu zēnu, nozīmē, ka daudzas prasības ir pamatotas.
“Ir jāsalāgo šīs uzņēmējdarbības atvieglošana tomēr ar šo publiski lietojamo objektu drošību. Un tas noteikti ir jāizvērtē, skatot šos noteikumus, jo no vienas puses gribas izdarīt visu drošāk arī lietotājiem,” saka Zvejniece.
Ekonomikas ministrijā gan norāda – arī pašreizējos būvnoteikumus katra pašvaldība interpretē atšķirīgi. Ir pretimnākošas būvvaldes, un tādas, kas pieprasa nebūtiskus labojumus projektos, kuriem neviens nespēj izskaidrot jēgu.
Ministrijā norāda arī uz ieceri izveidot būvniecības informācijas sistēmu, kas tapšot nākamgad, lai dokumentus varētu saskaņot elektroniski, būtiski paātrinot saskaņošanas ātrumu.
