“Panorāma” turpina analizēt to, kā Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operācija “Frics” ir mainījusi vidi, kurā darbojas mazie uzņēmēji un viņu kontrolētāji.
Pārbaudes un birokrātisko valodu Santai nācies izjust arī praksē, tāpat kā publiskās pārbaudes, kas aizbiedē pircējus.
Piemājas saimniecībā “Sniķeri” kazas pēdējā laikā slauktas netiek. Briestošie sāni liecina, ka gaidāmi mazuļi. Kazlēni dzims janvāra beigās, tāpēc Santai Lasmanei-Radzvilavičai tagad neliels atelpas brīdis. Būt mazam uzņēmējam Latvijā ir ļoti liels darbs, un pārsvarā ar dokumentiem grūti saprotamā valodā.
“Tā briesmīgā lapa ir likumi.lv. Tu lasi, lasi, izlasi, un apakšā rakstīts – vairs nav spēkā, ir grozījumi. Nu? Un kur tad ir tie grozījumi? Tāpat bija ar noteikumiem par marķējumu. Jābūt tādam un tādam redzes leņķim. Bet vienam taču šaurāks, otram platāks, katram cits redzes lauks. Man cits un pārbaudītājam, izrādās, arī bija cits!” stāsta Santa.
Vismaz dokumentus beidzot iespējams iesniegt e-vidē, kas viņai Jumurdas ezera krastā ir liels atvieglojums, īpaši pēc pērnās ziemas, kad sešas dienas bērns netika uz skolu un paši pēc maizes augsto kupenu dēļ.
Likums liek katrai kazai dot vārdu. Ar to problēmu nav. Tāpat jādokumentē katrs solis no piena līdz sieram. Tas ir krietni sarežģītāk.
“Viena lieta ir atnest piena spaini no kūts, bet otra lieta – to visu skaisti uzrakstīt uz papīra. Un cik kurā brīdī... Ja vēl es zinu, cik es to sāli piešauju un kur lieku žāvēties, bet kā to skaisti pierakstīt. Es trīs dienas sēdēju un domāju, jo man tā siera aprite ir, ka viens grilējas, otrs tikmēr kūpinātavā, cits vārās. Kā pateikt? Kura partija ir kura? Un no kura piena?” neizpratnē ir Santa.
Kā ļoti daudzi mājražotāji, Santa ir cilvēks orķestris – visu dara pati, pati arī tirgo. Visnepatīkamākais brīdis esot lielajos pasākumos un tirdziņos, kad nāk Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori no citiem novadiem vai Rīgas. Santa novērojusi, ka viņi pārdevēja un pircēja sarunas nerespektē - ja jākontrolē, tad kontrolē.
“Kad ir tirgošanās, pats labākais brīdis, un cilvēks skatās manu sieru, un pēkšņi tā pārbaude, kaut ko skatās, vēl raksta protokolu, tas pircējs jau nezina, domā – es kaut ko pārkāpju, aizbēg. Bet man īstā pārbaude ir tas pircējs, kurš atgriežas. Tas ir mans īstais kontrolieris,” saka Santa.
PVD gan norāda, ka negrasās pārtraukt pārbaudes publiskos pasākumos, pilsētu svētkos un tirdziņos, jo tikai uz vietas iespējams vislabāk redzēt, vai pārtikas produkta tirdzniecība norit atbilstoši.
Piemēram, pirms pasākuma viss skaisti salikts termosomās, ja nepieciešams aukstums, bet vēlāk prece atrodas saulē.
Par vietējo, Madonas PVD, Santa nevarot pateikt nevienu kritisku vārdu. Ja viņa ko nesaprot, zvana un konsultējas. Kā lielāko komplimentu uzvērusi to, ka pēc pārbaudes saimniecībā inspektores nopirka no viņas “Kaziņas Bonijas sieru”, tātad viss ir kārtībā.
