Uzņēmēji pirms gada sacīja – beidzot ir uzskatāmi parādīti to dažādo prasību džungļi un birokrātiskais slogs, par ko daudz runāts. Bet no valsts un pašvaldību puses atbildīgās amatpersonas sacīja, ka situāciju noteikti labos.
Vai kaut kas ir mainījies, kas no gūtajām atziņām ņemts vērā, LTV analizē “Panorāmas” sižetos. Sākumā par to, vai prasību klāsts, dibinot uzņēmumu, ir padarīts īsāks vai vismaz saprotamāks.
Uzņēmuma reģistrēšana ir pirmais un vienkāršākais solis. “Bistro Frics” dibinātājiem pēc tam vēl divreiz nācās pabūt arī Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī atrisināt neskaidrības ar nosaukuma reģistrēšanu. Sākotnēji iecerēti anglisko nosaukumu “Frich's” Valsts valodas centrā solīja izskatīt sešu mēnešu laikā un, lai no tā izbēgtu, tika nolemts nosaukumu latviskot. Taču arī tad valsts iestādes nespēja pateikt, vai vārds “Frics” būtu pieņemams latviskojums – Valsts valodas centrā sacīja, ka jāprasa Valsts valodas aģentūrai
Pēc tam saskaņojumi ar Pārtikas un veterināro dienestu, ugunsdrošības un darba drošības prasības, sanitārās grāmatiņas darbiniekiem, bet, lai tiktu pie tirdzniecības atļaujas, vēl arī saskaņojumi būvvaldē. Ar vienkāršu projektu terasei un izkārtnei nepietiek, jāpiesaista arhitekts.
Vēlāk būvinspektoram arī viss jāapseko, taču arī pie apsekojuma izrādījās sarežģīti tikt. Rezultātā dažādu atļauju, saskaņojumu, iesniegumu process ne tikai sadārdzināja uzņēmuma atvēršanu, jo par teju visu jāmaksā, bet arī būtiski kavēja darbības uzsākšanu.
Šī procesa atspoguļojums bija kā auksta duša atbildīgajām amatpersonām. Uzņēmējus pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera solīja nākt talkā Ekonomikas ministrijai, lai pārskatītu visas prasības, un saprastu, ko var samazināt un padarīt skaidrāku. Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) atzīst – process ir pārāk lēns.
“Jāsaka, ka te ir tā kā bērnībā, pasakas lasot par to pūķi, kuram vienu galvu nocērt un divas vai trīs atkal vietā,” vērtēja LRTK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
“Ir lietas, kas tiek risinātas, tās paņem kaut kādu laiku, jāsaskaņo plāni, un tai pašā laikā jau ir izdomātas divas citas lietas, kas atkal jādara,” viņš skaidroja.
“Tāpēc, vai gada laikā kāds uzlabojums ir noticis.. Es teiktu, ka nē,” secināja Endziņš.
Pēc viņa teiktā, daudz kam arī jau sākumā nevar saprast jēgu, kamēr iestādes uz to uzstāj. Piemēram, nosakot nozares, kurās var darboties mikrouzņēmumi, noteikti arī pienākumi par savu darbības nozari regulāri ziņot.
“Katru mēnesi uzņēmējs ziņo, kurā nozarē ir. 50 000 uzņēmēju katru mēnesi sūta rakstu darbus Valsts ieņēmumu dienestam. VID atkal ir 50 000 iesniegumu – kādam tas jāapstrādā, tas taču arī maksā naudu! Ir kaut kādas tādas acīmredzamas, manuprāt, totāli neloģiskas lietas, varētu organizēt procesus, lai ir lētāk gan tam uzņēmējam, gan valsts pusē. Un tādu lietu ir vesela kaudze,” sacīja Endziņš.
Kā bija apņēmušies pēc “Frica” sižetu sērijas, Tirdzniecības un rūpniecības kamera Ekonomikas ministrijas paspārnē esošā mikro un mazo uzņēmumu komitejā kopā ar ministriju un uzņēmējiem detalizētāk izanalizējuši trīs jomas – sabiedrisko ēdināšanu, tekstilražošanu un skaistumkopšanu, un tikušas sagatavotas arī rekomendācijas – kas maināms prasībās. Bet tālākais jau esot atkarīgs no Ekonomikas ministrijas (EM).
EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms skaidroja, ka atsevišķas prasības, ko ministrija uzskata par liekām, virzīs “caur uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu dažādu šķēršļu novēršanai uzņēmējdarbības vidē”.
“Otrs ir “konsultē vispirms” princips, kuru mēs gribam nostiprināt,” piebilda Soms.
Kuras prasības varētu izslēgt, Ekonomikas ministrijā gan izvērsti neatbild. Tas esot atkarīgs no jomām, jo katrā prasību saraksts ir atšķirīgs.
Turklāt nevarot arī teikt, ka tas vien, ka prasību ir daudz, ir slikti, jo daudzas no tām ir objektīvi pamatotas. Taču viena no lietām, par ko jau tagad Ekonomikas ministrija gan varot runāt un kas attiektos uz visiem uzņēmējiem, ir kontu skaita samazināšana, kuros jāieskaita nodokļi.
Šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā vien nodokļu konti ir 113.
“Šobrīd ir priekšlikums šo skaitu samazināt, kas ir nedaudz zem 10, bet mūsu piedāvājums ir tālāk iet uz vienotu vienu kontu un kā, piemēram, Igaunijā; ir ideja, kur ir viens konts, no kura novelk nodokli. Domājam, ja ir izmaiņas, tad darīt to uzreiz progresīvi, nevis iet ar kaut kādiem starpsoļiem,” skaidroja Soms.
Par vajadzību kontu skaitu samazināt gan runāts jau gadus desmit. Līdzīgi kā par daudziem citiem jautājumiem, kas palīdzētu uzņēmējiem. Plānu un pētījumu ir daudz, un tajos ieguldīta ne maza nauda.
Piemēram, no Eiropas fondiem vien iepriekšējā plānošanas periodā pētījumos uzņēmējdarbības vides veicināšanai un administratīvo procedūru vienkāršošanai ieguldīts vairāk nekā miljons eiro.
