LTV “Panorāma” turpinām sižetu sēriju par to, vai mainījusies uzņēmējdarbības vide kopš raidījuma eksperimenta “Bistro Frics” izgaismotajām problēmām.
“Radām krāsainu zeķu zīmolu!” - pie šādas biznesa idejas pirms dažiem gadiem nonāca bērnības draugi Aleksandrs un Krists. Pirmais atspēriens bija biznesa inkubatorā, bet šobrīd puiši jau strādā patstāvīgi, un zeķes nopērkamas vairāk nekā 20 suvenīru veikalos Rīgā un citviet.
Līdz šim viņi darbojušies kā mikrouzņēmums, taču nu plāno paplašināties – ar lielāku noliktavu, paši savām biroja telpām un jauniem darbiniekiem. Tas nozīmē, ka būs jākārto, piemēram, darba drošības un ugunsdrošības lietas.
“Tik, cik tālu mēs esam interesējušies, to visu mēs varētu nokārtot un tas mums nesagādātu lielas grūtības,” saka “Karma sock” līdzdibinātājs, izpilddirektors Aleksandrs Geržatovičs.
Taču interesanti ir tas, kā jaunie uzņēmēji uzzina par dažādām prasībām - nevis no institūcijām, bet citiem uzņēmējiem, kas šo procesu jau izgājuši.
“Valsts informācijas apmaiņā netiek iesaistīta. Viņi paši sevi nostāda tādā lomā, ka viņi pasaka, ka viņi nav konsultējošais dienests. Jums pašiem jāzina, kā jāved grāmatvedība, jums pašiem viss jādara, pašiem jāatskaitās par nodokļiem. Mēs tikai iekasējam. Tas ir vienīgais mīnuss, ko es saskatu,” saka Aleksandrs Geržatovičs.
“Valsts varētu būt vairāk informējoša, pretimnākoša. Ar tādu domu – mēs jums palīdzēsim, mēs jums paskaidrosim, kā visu darīt, tikai godīgi maksājiet nodokļus,” uzskata uzņēmējs.
Šīs ir tās pašas problēmas, kuras jau pirms gada izgaismoja raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperiments “Bistro Frics”. Tūlīt pēc raidījuma institūcijas un ministri steidza solīt, ka prasības uzņēmējiem apkopos un padarīs vieglāk pieejamas un saprotamas. Un Ekonomikas ministrija (EM) nule prezentējusi principu “Konsultē vispirms”.
“Principa jēga ir tāda, ka ir vispirms iestādei jāizskaidro, kā piemērot normas praksē, un tad jau, kad ir veikts šis izskaidrošanas darbs, tad savukārt, ir ļoti racionāls pamats veikt uzraudzību par to, ko tu esi izskaidrojis,” skaidro EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.
Otrs uzlabojums, ko solīja toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bija rokasgrāmata uzņēmējdarbības sācējiem, kur vienuviet ērti varēs atrast dažādu institūciju prasības.
Šādu pakalpojumu Ekonomikas ministrija tapina kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un to paredzēts ieviest lapā Latvija.lv
“Respektīvi, ja ir kafejnīca, tad viņi, izvēloties nišu “kafejnīca”, izvēloties konkrēto pašvaldību, kurā šī kafejnīca būs, iegūst arī šo sarakstu ar visām potenciālajām prasībām, kuras ir iestrādātas likumdošanā, kuras ir jāņem vērā un par kurām būtu vērts zināt,” saka Soms.
Ideja laba, taču uzņēmēji pie šāda rīka tiks ne ātrāk kā pēc gada. Līdz tam šādas konsultācijas varēs saņemt 15 jaunos biznesa inkubatoros, kas sāks strādāt šī gada nogalē. Tieši “Frica” eksperimenta dēļ paplašinātas inkubatoru darbības jomas.
“Raidījums norādīja uz trūkumiem, kuri tika ņemti vērā. Proti, nevis vienkārši sniegt atbalstu jau esošajiem nelieliem uzņēmumiem, bet arī tādiem cilvēkiem, kuri interesējas par to, kā sākt biznesu. Kur doties, kur interesēties. Šāds atbalsta punkts Rīgā vienmēr ir bijis – tā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Bet reģionos man liekas, ka pārmetums bija diezgan vietā, jo dažādām pašvaldībām ir dažāda rocība, dažādas iespējas pašām palīdzēt saviem uzņēmējiem,” saka LIAA vadītājs Andris Ozols.
Šajos biznesa inkubatoros LIAA sola sniegt informāciju ne tikai par aģentūras un pašvaldību prasībām un iespējām palīdzēt, bet arī pamatinformāciju, piemēram, par Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts Darba inspekcijas un citu iestāžu prasībām.
Darbs pie solītajiem uzlabojumiem tiešām notiek, taču lēni. Kopš “Bistro Frics” eksperiments izgaismoja problēmas, pagājis gads – daļa no solītajiem palīdzības rīkiem sāk darboties tagad, bet daļa būs pieejama labākajā gadījumā vēl pēc gada.
