Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.
"Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības standartu ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas," uzsvēra "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.
Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā gāzes patēriņa samazināšanos kopš deviņdesmito gadu sākuma, maģistrālie un vietējie sadales sistēmas gāzes vadi, kas sākotnēji tika projektēti būtiski lielākām jaudām, patlaban netiek pilnībā noslogoti. Lielai daļai klientu pieslēgumu jaudas vēsturisku iemeslu dēļ neatbilst patēriņam, un tās būtu nepieciešams pārskatīt un efektivizēt. Esošais gāzes sadales tīkls bez ievērojamas paplašināšanas varētu nodrošināt jauna elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma darbību gandrīz jebkurā sistēmas vietā.
Pēdējos gados novērotas arī energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas - 2016.gadā dabasgāzes patēriņa īpatsvars ir samazinājies līdz 25,4%, bet kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars pietuvojies 30%. Salīdzinājumā ar 2008.gadu, kad tika apstiprināti spēkā esošie sadales sistēmas tarifi, sagaidāmais dabasgāzes patēriņš 2018.gadā būs par aptuveni 33% zemāks.
Sadales sistēmā vairāk nekā 90% izmaksu ir fiksētas un nav atkarīgas no patērētā dabasgāzes apjoma, jo neatkarīgi no patēriņa ir jānodrošina tīkla uzturēšana, atjaunošana un jāveic nepieciešamie drošības pasākumi. Atšķirībā no izmaksu sadaļas "Gaso" ieņēmumu daļa ir pilnībā mainīga, jo spēkā esošie, teju desmit gadus vecie tarifi paredz maksu par sadales pakalpojumiem atbilstoši piegādātajam dabasgāzes apjomam. Jaunajā tirgus situācijā, kad sadales sistēmas operatora biznesa modelis, izveidojot jaunu uzņēmumu "Gaso", ir būtiski mainījies, izmaksu un ieņēmumu disbalanss rada nopietnus riskus kvalitatīvai, stabilai un drošai tīkla uzturēšanai, atzīmēja Pētersone-Godmane.
"Lai garantētu gāzes apgādes drošību, vairāk nekā 5200 kilometru garais dabasgāzes sadales tīkls ir pakāpeniski jāatjauno, veicot regulāras investīcijas. Spēkā esošie tarifi ir ne vien novecojuši un neatbilst tirgus situācijai, bet arī rada nevienlīdzīgu situāciju dabasgāzes lietotāju starpā, jo šobrīd vairāk nekā 20 500 klientu ir "nulles" un ļoti zema patēriņa pieslēgumi. Arī šiem "tukšajiem" pieslēgumiem infrastruktūra ir jāatjauno un pastāvīgi jāuztur darba kārtībā, taču šīs izmaksas pašlaik sedz pārējie dabasgāzes patērētāji," skaidroja Pētersone-Godmane.
Lai motivētu galapatērētājus efektīvāk izmantot pieslēguma jaudu, nodrošinātu iespējas veikt nepieciešamās investīcijas dabasgāzes sadales tīklā, īstenojot ar likumu noteikto uzdevumu sadales sistēmas operatoram nodrošināt sadales sistēmas drošību, "Gaso" ir pārskatījusi pakalpojumu grupu skaitu un plāno ieviest divpakāpju tarifu dabasgāzes sadales pakalpojumiem, kas ietver fiksētu komponenti atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa un mainīgu komponenti atbilstoši piegādātās dabasgāzes apjomam. Vienlaikus atbilstoši Baltijas valstu starpā panāktam lēmumam paredzēts veikt pāreju no dabasgāzes uzskaites tilpuma kubikmetros uz uzskaiti kilovatstundās.
"Līdz šim dabasgāzes patērētāji tika diferencēti pēc to gada patēriņa, neņemot vērā lietotāja pieslēguma jaudu un jaudas izmantošanas efektivitāti. Turpmāk, diferencējot lietotājus, paredzēts ņemt vērā to patēriņu, atļauto slodzi un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāti. Sadales operatora uzdevums ir nodrošināt lietotājiem drošu un nepārtrauktu dabasgāzes padevi, neatkarīgi no lietotāja patēriņa profila, sezonalitātes un īpatnībām, un jaunā tarifu struktūra palīdzēs sasniegt šo mērķi," norādīja Pētersone-Godmane.
Saskaņā ar jauno tarifu projektu patērētājiem, kas dabasgāzi izmanto gāzes plītīm vai siltā ūdens nodrošināšanai, kā arī apkurei, ir noteikts vienādots fiksētais maksājums tipiskajām jaudas kategorijām - līdz sešiem kubikmetriem stundā fiksētais maksājums veido 1,77 eiro mēnesī, no sešiem līdz desmit kubikmetriem stundā fiksētais maksājums veido 6,63 eiro mēnesī, no desmit līdz 16 kubikmetriem stundā fiksētais maksājums veido 10,6 eiro mēnesī.
Lielākajiem no mājsaimniecību dabasgāzes patērētājiem, kuriem uzstādītā atļautā slodze ir lielāka par 16 kubikmetriem stundā, un rūpnieciskajiem klientiem, fiksētais maksājums tiks rēķināts par katru atļautās slodzes vienību. Fiksētās maksas piemērošanai plānots izmantot pieslēguma līgumos ar klientu noteiktās atļautās slodzes vērtību.
Piemēram, lielākajiem mājsaimniecību patērētājiem fiksētais maksājums būs 7,95 eiro gadā par katru kubikmetru stundā, tādējādi lietotājam, kura slodze ir 20 kubikmetri stundā, fiksētais maksājums būtu 159 eiro gadā, savukārt ar 30 kubikmetriem stundā - 238,5 eiro gadā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gatis Ābele norāda, ka tarifs nav pārskatīts desmit gadus un tas esot pietiekoši ilgs periods.
"Tad šeit ar fiksētā maksājuma ieviešanu mēs redzam ievērojamu izmaksu pieaugumu. Tas ir aptuveni 25 eiro gadā, kas ir caur šo fiksēto maksu attiecīgi tiks iekasēta no mājsaimniecībām, no dzīvokļiem, kuros ir uzstādītas dabasgāzes plītis. Līdzīgi šī maksa tiks iekasēta identiskā līmenī no mājām un dzīvokļiem, kuros dabasgāze tiek izmantota ūdens sildīšanai jeb dabasgāzes katlā. Un šeit ir situācija atkal citādāka, jo mēs redzam to, ka potenciāli dabasgāzes katla īpašniekiem izmaksas varētu samazināties. Bet lielākās izmaksu atšķirības, salīdzinot 2008. gadu un šī brīža tarifa projektu, ir paredzēts centralizētajā siltumapgādē un rūpnieciskajiem patērētājiem, jo mēs redzam to, ka tiek samazināts tas apjoms, kas šiem patērētājiem jāmaksā par infrastruktūru citu patērētāju vietā," saka Ābele.
Viņš uzsver, ka tas ir tikai sākuma projekts. Komisijai bijuši vairāki gadījumi, kad pēc tarifa projektu saņemšanas no uzņēmumiem, tai izdodas atrast veidu samazināt izmaksas un tarifus.
"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā un turpmāk nodrošinās dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. Kompānija "Gaso" darbu sāka 1.decembrī, bet 8.decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome "Gaso" izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei. Licence komersantam izsniegta uz 20 gadiem - no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim.
"Gaso" pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, kuru veido 39,9 miljoni akciju viena eiro nominālvērtībā.
