"Šis laiks ir principā negulēto nakšu laiks, un tā ir sajūta, ka tavam mūža ieguldījumam šajā nozarē, šajās fermās vienkārši tiek pārvilkts krusts," stāstīja "J. Gierkena" zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens.
Saimniecībā vēl pirms kāda laika bija 850 slaucamās govis, tagad pieņemts sāpīgs lēmums – uz kautuvi un pārdošanu ārpus Latvijas tiks vestas 350 piena govis, kuras saimnieks atvadoties mīļo ik dienas. Ir pārāk sāpīgi. "Šonedēļ esmu jau aizvedis 60 govis uz kautuvi, un rīt jau sāk pirmās govis pārdoties jau projām."
Šī saimniecība bija viena no straujāk augošajām, kas nodarbojās ar graudkopību un lopkopību, investējot vairākus miljonus eiro. Piena cenas krituma dēļ pieņemts lēmums – lai izdzīvotu un nomaksātu kredītus, govis tiek vestas uz lopkautuvi vai arī pārdotas.
Saimniecībai cenu kritums mēnesī sasniedza teju 90 tūkstošus eiro lielus zaudējumus. Situācija nav normāla, atzina saimnieks.
"Neskatoties uz ļoti lieliem ieguldījumiem piena nozarē, ir ļoti dīvaina situācija, kad graudi pelna vairāk; un vieglāk samaksāt kredītus ir, audzējot graudus, nekā ražot pienu," atzina lauksaimnieks.
Tikmēr Zemkopības ministrija (ZM) esošo piena iepirkuma cenu kritumu vēl par krīzi atsakās dēvēt, un arī likvidācijas procesus uzsākušo saimniecības skaita pieaugumu nevērtē kā satraucošu un piena nozari apdraudošu.
"Tas nav nekas ārkārtējs, jo katru gadu, skatoties piena saimniecību attīstības statistiku, mēs redzam, ka katru gadu no piensaimniecības nozares aiziet apmēram 1000 līdz 2000 saimniecībām, kas nav saistīts ar piena cenu svārstībām. Es domāju, patērētajiem un Latvijas sabiedrībai varētu teikt, ka tas nav, nevajadzētu satraukties par to, ka mums nebūs savs Latvijā ražotais piens, ko dzert," teica ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Pārsla Krieviņa.
Tikmēr piena govju turētāji ir citās domās. Viņi lēsa, ka visa nozare, iespējams, tuvojas savu beigu sākumam, par to liecina arī kautuvju pieaugošā noslodze.
"Pieļauju, ka pavisam drīz būs novērojams pieplūdums uz kautuvēm, Cēsu gaļas kombinātu un arī citam kautuvēm Latvijā, jo šobrīd piena lauksaimnieki ir uz izdzīvošanas robežas," sprieda SIA "Cēsu gaļas kombināts" valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.
"Saimnieki ir tiešām lielā panikā, masveidā tiek izkautas govis, kautuvēs ir rindas. Manuprāt, ja nepalīdzēs valsts, tad pusgadā tiešām puse no saimniecībām arī aizies dabīgā veidā projām, tas ir ar bankrotu, ar pārstrukturēšanos, kā nu kurš," sacīja "J. Gierkena" zemnieku saimniecības vadītājs.
ZM norādīja, ka šajās dienās nosūtīta vēstule Eiropas lauksaimniecības komisāram, kurā skaidrota situācijas nopietnība Latvijas piena nozarē un arī lūgts atbalsts.
Gaidāms esot arī ziņojums valdībā.
Bažās par savu nākotni un arī skumjās par savu govju dzīvi par protesta akcijām domā daudzi piensaimnieki Latvijā, tikmēr vairāku simtu Gierkena saimniecības gotiņu liktenis ir jau izlemts.
