Graudkopība ir viena no lielākajām nozarēm lauksaimniecībā, kur statistika turklāt uzrāda kāpumu. Ja vērtē graudu kopražas apjomu, lai arī tas ir par pusmiljonu tonnu mazāks, salīdzinot ar pērno gadu, tas joprojām ir vairāk nekā vēl gadu iepriekš, nemaz nerunājot par agrāku periodu. Līdzīgi rādītāji ir arī ražībai centneros no hektāra.
Tikmēr pelnošāko komersantu topa pieciniekā - uzņēmumos un zemnieku saimniecībās, kur vismaz viena no jomām ir graudkopība, - peļņas rādītāji ir ap miljonu un vairāk, liecina "Lursoft" dati par 2015 gadu.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lazdiņi" īpašnieks Juris Lazdiņš gan norāda, ka kopražas vienkāršoti salīdzināt nevarot, jo pieaug platību apjoms, un arī peļņa vai zaudējumi un naudas plūsma neesot viens un tas pats.
"Jo tas, ka uzņēmumam ir peļņa, nebūt nenozīmē, ka tev ir naudiņa makā, un mēs tieši paredzam, ka šis apgrozāmo līdzekļu resursa trūkums akūts būs pavasarī.
Šobrīd lauksaimnieki ir veiksmīgi apsējuši laukus, tāpēc plinti neviens krūmos nemetīs un nepārtrauks šo darbību, bet, sarēķinot savus ieņēmumus un izdevumus, protams, secināms, ka trūks naudas līdzekļu pavasara darbu veikšanai," teica Lazdiņš.
Viņš norāda - arī palīdzību no valsts krīzes situācijās graudkopji lūdzot un saņemot reti, un pat pēc 2013. gada bargās ziemas, kad atsevišķiem zemniekiem izsala 95-100% ziemāju, tos pārsēja, lielākoties kompensējot to no iepriekšējo gadu pašu uzkrājumiem, taču nu tie izsmelti.
Zemkopības ministrijā vērtē, ka sliktā situācija laikapstākļu un zemās cenas ietekmē ir objektīva, lai gan nozari nevar skatīt tikai viena gada griezumā.
Ja kādā gadā iet labāk, ir jādomā, kā nodrošināties ne tik labam gadam.
"Bet, protams, jāskatās ir katras saimniecības individuālā situācija, jo graudkopības nozarē tāpat kā citas lauksaimniecības nozarēs veic investīcijas, veic ieguldījumus un tāpēc ir jāskatās, vai notiek šī izlīdzināšanās un kāds ir izmaksu slogs," norādīja ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta vadītājs Zigmārs Ķikāns.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC), kas pastāvīgi seko līdzi notiekošajam nozarē, secina, ka smagāk šis gads atsauksies uz saimniekiem, kas, rēķinoties ar labu ražu, apgrozāmajiem līdzekļiem ņēmuši kredītus. Taču kopumā šādām smagām situācijām graudkopji esot daudz gatavāki nekā vēl pirms vairākiem gadiem.
"Šis gads bija viens no tiem, kas absolūti pierādīja savu tehnisko pārsvaru tām saimniecībām, kurām bija savas kaltes, savas novākšanas jaudas, kombaini.
Un īstenībā vakar vēl runāju ar saimniekiem, kas apliecināja - nu daudzmaz esam pa nullēm -, bet tas vairāk ir Kurzemes, Zemgales reģionā, jo šeit arī ir ātrāka ražas nobriešana, un te uzsāka par divām nedēļām ātrāk kulšanu," teica LLKC vadītājs Mārtiņš Cimermanis.
Tāpat dažs varētu būt ieguvis no izdevīgiem pārdošanas līgumiem, riskējot un negaidot augstāko ražu. Tomēr arī šeit secina, ka būs tādi, kuriem būs jāizmanto subsīdijas vai kooperatīvu resursi, lai šoruden tiktu galā ar saviem parādiem.
Jau ziņots, ka "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Lazdiņš iepriekš paudis, ka zemnieku organizācijas pašlaik runā ar valdību par iespēju nākamā gada budžetā piešķirt 30 miljonu eiro atbalstu graudkopjiem, jo augusta spēcīgo lietavu dēļ raža ir stipri cietusi un būtiski pieaugušas graudu kaltēšanas izmaksas.
Piekrītot, ka laika apstākļi šogad nelutināja graudkopjus un spēcīgie lieti augustā samazināja ražas, ZM gan nemeklēs graudkopju atbalstam "Zemnieku saeimas" iepriekš pieminētos 30 miljonus eiro.