Kā norāda "Hiponia" sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, par to liecinot SIA "Resort management" veiktās darbības pret "Hiponia".
"Hiponia" uzskata, ka tai piederošā nekustamā īpašuma bijušais nomnieks SIA "Resort Management" ar Latvijas šķīrējtiesas sprieduma palīdzību mēģina panākt, ka "Hiponia" tiek radīti būtiski zaudējumi. ""Resort Management" uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk nekā 720 000 eiro apmērā," teikts "Hiponia" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
"Hiponia" ir vērsusies ar vairākiem iesniegumiem tiesībsargājošajās institūcijās, tostarp lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielos apmēros un dokumentu viltošanu. "Ja tiesībsargājošās iestādes efektīvi nerīkosies, lai apturētu un izvērtētu iespējamu noziedzīgu shēmu, par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi, kā arī tiks apgrūtināta "Hiponia" tālākā darbība," uzsver Kārkliņš.
Viņš informē, ka 2011.gada 12.decembrī starp "Hiponia", maksātnespējīgo SIA "Akadēmijas ledus halle" un SIA "Resort Management" tika noslēgts trīspusējs pārjaunojuma līgums, saskaņā ar kuru "Hiponia" iestājās maksātnespējīgās "Akadēmijas Ledus halle" vietā kā būves iznomātājs. Saistībā ar pārjaunotā nomas līguma pārkāpumiem 2013.gada 9.maijā "Hiponia" nosūtīja uzņēmumam "Resort Management" rakstisku paziņojumu par līguma izbeigšanu ar 2013.gada 1.jūliju, jo, pēc "Hiponia" vērtējuma, ilgstoši pēc pielīgtā termiņa "Resort Management" nebija izpildījis būtiskus nomas līguma noteikumus būves vērtības celšanai, kurus pirms pārjaunojuma līguma slēgšanas "Resort Management" pats piedāvāja iekļaut līgumā.
Kārkliņš skaidro, ka 2013.gada 21.jūnijā "Hiponia" saņēma "Resort Management" iesniegto prasības pieteikumu Latvijas šķīrējtiesā par līguma punktu, kurus pati neizpildīja un uz kuru pamata tika uzteikts pārjaunojuma līgums, atzīšanu par spēkā neesošiem. 2013.gada 21.jūnijā pēc pieprasījuma no Latvijas šķīrējtiesas "Hiponia" saņēma ar 2011.gadu it kā datētas vienošanās pie pārjaunojuma līguma noraksta kopiju. Ar vienošanos it kā pielīgta šķīrējtiesas klauzula, kas nosaka, ka strīdi jāizskata Latvijas šķīrējtiesā, nevis vispārējās jurisdikcijas tiesā, kā paredzēja pārjaunojuma līgums. "Hiponia" rīcībā šāda vienošanās nekad nav bijusi un "Hiponia" tai nav piekritusi, uzsver uzņēmuma pārstāvji. Neskatoties uz to, ka "Hiponia" šo vienošanos, ar kuru strīdu izskatīšana tika pielīgta Latvijas šķīrējtiesai, neatzina, Latvijas šķīrējtiesa prasību izskatīja un lēma piedzīt no "Hiponia" par labu "Resort Management" vairāk nekā 750 000 eiro negūtās peļņas.
Par iespējamām noziedzīgām darbībām "Hiponia" ir vērsusies Valsts policijā, prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat veiktas visas juridiski iespējamās pārsūdzību darbības. Neskatoties uz to, ir saņemts Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmums par izpildu raksta izsniegšanu Latvijas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, klāsta uzņēmuma pārstāvji.
"Hiponia" ir neizpratnē par šāda lēmuma pieņemšanu, jo "šķīrējtiesas spriedums skar valsts intereses", līdz ar to "Hiponia" ieskatā šādu strīdu šķīrējtiesa nemaz nedrīkstēja skatīt. "Turklāt tiesu izpildītāja A.Sladza rīcība šajā lietā ir ļoti agresīva. Jau pirms paziņojuma par labprātīgu saistību izpildi nosūtīšanas "Hiponia" ir nosūtīti paziņojumi 20 bankām par naudas līdzekļu apķīlāšanu. Tāpat ir uzliktas piedziņas atzīmes 22 nekustamajiem īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 2 miljonus eiro, bet tirgus vērtība šiem īpašumiem ir vēl daudz augstāka. Tiesu izpildītājs arī ir ieradies uzņēmumā, lai aprakstītu tā kustamo mantu. "Hiponia" ieskatā šāda tiesu izpildītāja rīcība ir nesamērīga. Veiktās darbības vedina domāt par to, ka mērķis ir iespējami apgrūtināt vai pat paralizēt uzņēmuma darbību (reiderisms)," paziņojumā medijiem pauž uzņēmuma pārstāvji.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.jūnijā ir pieņēmusi lēmumu par tiesu izpildītāja Sladza izpildu darbību atlikšanu.
Tāpat "Hiponia" ir iesniegusi Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību, un tiesa ir ierosinājusi lietu. Konstitucionālās sūdzības mērķis ir panākt, lai personai būtu tiesības apstrīdēt šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību vispārējās jurisdikcijas tiesā. Pēc pašlaik spēkā esošā regulējuma par šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību ir tiesīga izlemt tikai pati šķīrējtiesa, kas "Hiponia" ieskatā nav taisnīgi un būtiski ierobežo personas tiesības uz taisnīgu tiesu.
"Hiponia" sagaida "aktīvu tiesībsargājošo un tieslietu institūciju rīcību, lai novērstu iespējamos likumpārkāpumus un novērstu iespējamu valsts un nodokļu maksātāju līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros". Pretējā gadījumā nevarēs tikt atmaksāts Valsts kases aizdevums un apķīlāto maksājuma kontu dēļ ir apdraudēta turpmākā "Hiponia" darbība, akcentē uzņēmuma pārstāvis Kārkliņš.
"Hiponia" nodarbojas ar problemātisko aktīvu pārvaldīšanu, kas pārņemti no AS "Latvijas Hipotēku un zemes banka". "Hiponia" portfelī ir aptuveni 900 nekustamā īpašuma vienību, un tā apkalpo aptuveni 2000 aizņēmējus. Vairāk nekā 70% "Hiponia" pārņemto nekustamo īpašumu atrodas ārpus Rīgas robežām.
"Hiponia" jaunus aizdevumus neizsniedz, bet tās darbība ir vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no pārvaldītā portfeļa. No nekustamo īpašumu atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Valsts kases aizdevuma atmaksai. Valsts kases aizdevuma atlikums uz šo brīdi ir aptuveni 98 miljoni eiro.
