Sporta skolotāju Liānu Hiršsoni LTV sastop darba vietā.
Laikā, kad viņas darba alga sarukusi par aptuveni 15 eiro mēnesī, nekustamā īpašuma gada nodoklis viņas vienīgajam mājoklim nav ne par mata tiesu samazinājies. Tas ir 1040 eiro. Pēdējo desmit gadu laikā tas audzis 26 reizes.
"Iznāk tā, ka man ir otrreiz jānopērk no valsts mans denacionalizētais īpašums, kuru mana vecmamma jau ir nopirkusi un kuru es esmu jau atguvusi pēc Latvijas atjaunošanas, visu izmērījusi un visus nodokļus samaksājusi," uzsver Hiršsone. "Iznāk tā, ka man ir jāaiziet no sava īpašuma, ka man valdība ir nolēmusi nelielu skolotāja algu un ir nolemti ļoti lieli nekustamā īpašuma nodokļi," saka skolotāja.
Tieši Hiršsone pavasarī pievērsa plašākas sabiedrības uzmanību faktam, ka nekustamā īpašuma nodoklis daļai iedzīvotāju kļūst par nepanesamu slogu. Īpaši tiem, kas dzīvo galvaspilsētā vai tuvu tai. "Bagātākie paliek pilsētā – Rīgā, un tiem, kas nav spējīgi maksāt, jāpārdod īpašumi par ļoti zemu cenu un jādodas dzīvot prom no pilsētas. (..) Tas nozīmē, ka Latvijā notiks vēl lielāka noslāņošanās, nekā tā ir tagad," saka Hiršsone.
Būtisko kadastrālās vērtības atšķirību starp Rīgu, Pierīgu un pārējo Latvijas teritoriju apstiprina arī Finanšu ministrijā.
Taču tā joprojām nav sagatavojusi Ministru kabineta uzdevumu komentēt Saeimai interneta vietnē manabalss.lv rosināto iniciatīvu par nekustamā nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim. Valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins sola - tuvāko nedēļu tas tikšot izdarīts.
Uzdevums gan esot sarežģīts.
"Ir gan domājamās daļas, plus ir sasaiste ar zemi. Dažkārt ir, dažkārt nav, dažkārt ar lielu zemes gabalu, dažkārt ar mazu. Šo izņēmuma gadījumu ir tik daudz, ka nav iespējams izstrādāt tādu vienu vienmērīgu risinājumu," norāda Šņucins.
Finanšu ministrijā aprēķināts, ka 80% īpašumu to saimniekiem ir vienīgie. Tiek prognozēts, ka izmaiņu gadījumā arī atlikušos 20% pārrakstītu tuviem radiniekiem, un tas savukārt nozīmē, ka pašvaldības zaudētu būtisku ienākumu avotu.
Tāpēc nav pārsteigums, ka iedzīvotāju iniciatīvai – atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim - neviens politiskais spēks neizrāda lielu piekrišanu un neskubina šī jautājuma ātrāku risināšanu.
"Valdībai ir iedots gads, lai strādātu pie taisnīgāka nodokļa nekustamo īpašumu nodokļa jomā, vienlaikus nodrošinot ienākumus gan pašvaldībām, kas ir ļoti būtisks pašvaldību finansēšanas avots, gan nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret nekustamo īpašumu īpašniekiem," pauž Šņucins.
Tikmēr Hiršsone joprojām cer, ka Saeima ieklausīsies iedzīvotāju viedoklī, un viņai nodokļu sloga dēļ nebūs jāpamet no vecmāmiņas mantotais īpašums, kura atjaunošanai ņemts kredīts bankā.
Jau ziņots, ka portālā "manabalss.lv" mēneša laikā savākts jau vairāk nekā 10 000 balsu iniciatīvai par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim – dzīvesvietai. Hiršsone piedāvāja vienīgajai mājvietai nekustamā īpašuma nodokli atcelt vai noteikt ne lielāku par 0,1% no īpašuma vērtības.
Partijas pagaidām par šo ieceri izteikušās piesardzīgi, bet tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) iepriekš atzina, ka redz vajadzību mainīt nekustamā īpašuma nodokļa likumu, lai novērstu netaisnīguma riskus.
