Nodokļu skandāli Eiropas Savienībai nav sveši. Par ilgi no sabiedrības acīm slēptiem lielu kompāniju un pazīstamu personu darījumiem pēdējos gados vēstījuši vairāki ar skaļu skandālu nopludināti dokumenti. Taču pēc „Panamas lietas”, kas satricinājusi plašu sabiedrību pasaulē, Eiropas Komisija nolēmusi rosināt jaunu likumu, kas uzliktu par pienākumu visām Eiropas Savienības teritorijā saimniekojošām lielām kompānijām atskaitīties par to, kā tās maksā nodokļus un vai tām ir darījumi ārzonās.
Šī informācija būs publiska, un saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem šāda kārtība varētu skart aptuveni 6000 pasaules lielākos uzņēmumus, no kuriem trešajai daļai galvenie biroji atrodas tieši Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Eiropas Komisijas priekšlikumi klajā nāk laikā, kad joprojām notiek asas cīņas ar tādiem starptautiskiem spēlētājiem kā „Google” un ēdināšanas ķēdi „Starbucks”. No tiem Brisele vēlas panākt aktīvāku nodokļu nomaksu nekā līdz šim, jo kompānijas iemanījušās izmantot vietējos likumos esošus trūkumus un netērēties nodokļos tik daudz, cik gribētu Eiropas Savienība.
Ir aprēķināts, ka ik gadu no šādiem kompāniju viltīgi saslēgtiem tīkliem Eiropas Savienība zaudē desmitiem miljardu eiro, kas lieti noderētu pašu iedzīvotāju labklājībai un neskaitāmiem valstīm svarīgiem tēriņiem.
Eiropas Komisijas jaunais piedāvājums prasīs starptautiskām kompānijām publiskot darbinieku skaitu, apgrozījumu, peļņu pirms nodokļu nomaksas, kā arī samaksātos nodokļus.
Kompānijām būs arī jāatskaitās par aktivitātēm ārzonās, kuras Eiropas Savienībā dēvē par „jurisdikciju, kas neievēro labas pārvaldības standartus”. Pagaidām šie likumi attiektos uz darbībām Eiropas Savienības teritorijā, taču vairākas nozares nevalstiskās organizācijas, arodbiedrību savienība un citas pieprasa, lai Eiropas Savienībā izveido kārtību, kas kompānijām liktu atskatīties konkrētajai valstij, kurā tā strādā, gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Eiropas Komisijai nosūtītā vēstulē aktīvisti norāda, ka šādai informācijai būtu jābūt pieejamai arī attīstības valstīm, kuras lielā skaitā ir kompāniju nenomaksāto nodokļu upuri.
Taču avoti Eiropas Komisijā norāda, ka to būtu izdarīt ārkārtīgi grūti un, lai tā notiktu, būtu jāsaņem šo valstu politisks atbalsts. Nav noslēpums, ka daudzviet attīstības valstīs visaugstākās varas politiķi ir kompāniju korumpēti un lobēti.
Eiropas medijos vērojamas dažādas reakcijas un pārspriedumi pēc šiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem, lielākoties – piesardzība un skepse, ka tas problēmu līdz galam nespēs atrisināt.
Piedāvājumu vētīs dalībvalstis un procedūras kārtībā – arī Eiropas Parlaments.
