Zemgales pusē esošās saimniecības "Mežacīruļi" ganāmpulkā ir vairāk nekā 200 slaucamas govis. Saimniecības bizness ir diversificēts. Tur ražo gan elektrību no biogāzes, gan dārzeņus siltumnīcās.
Latvija tradicionāli ražojusi pienu vairāk, nekā spējusi to patērēt. Vidēji 60% tiek atvēlēti eksportam. Lai arī pēdējos gados govju ganāmpulks nav būtiski audzis, saražotā piena apjoms, pateicoties ciltsdarbiem, ir kļuvis krietni vien lielāks.
Šādus ieguldījumus veica arī "Mežacīruļi". Kaut ražošanas pašizmaksa tādējādi kritusies, saimnieks Juris Cīrulis neslēpj, ka, neraugoties uz investīcijām, zemās piena iepirkuma cenas šo biznesu padarījušas subsidējamu. Savukārt partneri – pārstrādes uzņēmumi - šajā situācijā jūtoties komfortabli.
"Šis inertums skaidri izpaužas. Mums pat ir tādi uzņēmumi, kas imitē eksporta tirgu meklējumus, paziņodami, ka jā, Ķīnā esam atraduši, ka ar mazu partiju Ķīnu varam iekarot... Rezultātā ir tā, ka Ķīnu nevar paņemt. Piens paliek Latvijā," teica Cīrulis.
Latvijā lielākā piena pārstrādes grupa "Food Union" (FU)zemnieku pārmetumus uztver mierīgi.
"Mēs šos pārmetumus vairs neuztveram kā adresētus sev, bet kā saucienu pēc palīdzības, lai pievērstu sev uzmanību. Tam ir pamats, un mēs esam vienoti ar viņiem, lai meklētu risinājumus. Pēdējo piecu gadu laikā mēs esam daudz izdadrījuši, lai uzlabotu mūsu piena pārstrādes nozari, jo īpaši pēdējos divos gados "Food Union" ir veltījis milzīgus spēkus, lai attīstītu nozari kopumā Latvijā," sacīja "Food Union" vadītājs Normunds Staņēvičs.
Viņš cer, ka situācija uzlabosies, līdzko augs eksports uz Ķīnas un Tuvo Austrumu tirgiem, taču neslēpj, ka līdz tam var nākties gaidīt vairāk nekā gadu. Pagaidām pāri palikušais piens tiek iepirkts Eiropas Savienības intervencē.
"Mūsu lielākie pārstrādātāji iepērk pienu 100 – 120 tonnas vairāk, nekā tam ir nepieciešams. Kāpēc tas tiek darīts? Tikai, lai nodrošinātu asinsriti, lai piena piegāde būtu stabila un būtu sadarbība ar piena ražotājiem. Paliek šis vietējais piens, kas tiek pārstrādāts, kas aiziet intervencē. To varētu nedarīt, ja nebūtu saistību pret piena ražotāju. Es gribu pateikt, ka piena pārstrādātāji dara visu iespējamo, lai saglabātu," teica Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Gan zemnieki, gan pārstrādātāji atzīst - intervence nav glābiņš. Lai arī pārstrādes uzņēmumi ir pārliecināti, ka piena lopu ganāmpulki Latvijā nesamazināsies, daudzas saimniecības jau izvērtē iespējas no šī biznesa atteikties un pāriet uz gaļas lopu audzēšanu.
