Valkā, Ainažos un citur Igaunijas pierobežā pēdējo gadu laikā kā sēnes pēc lietus uzbūvēti jauni alkohola tirdzniecības veikali. Tas saistīts ar ziemeļu kaimiņu lielo interesi grādīgās dziras iegādāties Latvijā, kur tās maksā lētāk. Akcīzes nodokļa starpība līdz šim bijusi tik liela, ka pat somiem ir izdevīgāk braukt uz Latviju, nekā pirkt alkoholu pašu mājās. Igauņi nule aprēķinājuši, ka šādā veidā viņu valsts budžetam gadā garām iet desmitiem miljoni eiro, un akcīzes nodokli grādīgām dzirām kaimiņvalsts plāno samazināt.
Igaunijas lēmums samazināt akcīzi alkoholam jau no 1. jūlija nozīmē, ka cenas abās valstīs varētu izlīdzināties un tirdzniecība Latvijas pierobežā tikpat kā izzust.
SKDS aptauja liecina, ka vairāk nekā puse igauņu robežu šķērsojuši, lai iegādātos alu, sidru vai degvīnu. Daudzi alkoholu iepērk divas vai trīs reizes gadā. Grafikā redzams, ka vairums dzērienus pērk savam patēriņam:
"Ja Latvija nerīkosies izlēmīgi, mēs budžetā zaudēsim kā minimums 70 miljonus akcīzes nodoklī, bet tā nav vienīgā summa.
Mēs zaudēsim arī citus nodokļu ieņēmumus no tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar šiem jautājumiem. Plus igauņi, atbraucot uz Latviju pēc alkohola, pa ceļam vēl visu ko dara. Piemēram, nopērk degvielu," sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Nav aprēķināts, cik daudz naudas akcīzes nodoklī iztērē arī somi, kuri arī, visticamāk, alkoholu turpmāk pirks Igaunijā, kas ir vēl tuvāk un vēl izdevīgāk.
"Mēs sekosim mūsu finanšu ministra ieteikumam, un mēs būsim spiesti reaģēt. Nu es ļoti negribētu, ka aiziet tik tālu," sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Finanšu ministrijā teica, ka kaimiņu rīcību un tās ietekmi uz budžetu rūpīgi vērtēšot. Ja lems samazināt akcīzes nodokli alkoholam, tad tikai veidojot nākamā gada budžetu.
Skaidrs, ka akcīzes nodokļa likmi ir tendence paaugstināt, tas saistīts ar sabiedrības atturēšanu no neveselīga dzīvesveida. Taču, no otras puses, amatpersonas norāda – igauņu atstāto naudu valsts tērē veselībai, izglītībai, sociālajai aizsardzībai un citām vajadzībām.
