Vienā no Inčukalna gāzes krātuves urbumiem strādnieki vienu pēc otras pazemē nolaiž speciālas iekārtas. Pirms urbuma tīrīšanas to nepieciešams nosprostot, lai nenotiktu gāzes noplūde. Šī ir plānākā vieta krātuvē, kur attālums līdz gāzes slānim ir tikai 700 metri. Darbs ir bīstams.
“Gāzes krātuve nekad nav tukša. Vienmēr ir gāze, tas spiediens ir pietiekoši augsts,” stāstīja SIA “Olimps” būvdarbu vadītāja palīgs Juris Rops.
Kā skaidroja Rops, maksimāli tas var būt 105 bāri, bet tagad apkures sezona ir beigusies, un tāpēc tas ir ap 40 līdz 50 bāriem, bet tāpat tas ir pietiekami augsts.
Darbu gaitā urbumos tiks uzstādīti drošības vārsti, palielināta iesūknēšanas un izsūknēšanas jauda. Inčukalna krātuves operatora “Conexus Baltic Grid” pārstāvji stāsta – vēsturiski krātuve veidota pakāpeniskai gāzes izņemšanai ziemas apkures sezonā.
Lai gāzi izsūknētu, krātuvē pastāvīgi bija jāglabā līdz pat 300 miljoniem kubikmetru gāzes. Tagad plānots sistēmu modernizēt, lai gāzi varētu ātrāk iesūknēt un izsūknēt un nevajadzētu glabāt tik lielu apjomu gāzes.
“Ja Inčukalnā būs mazāk gāzes, tad iegūt varēs vairāk. Tas nozīmē, ka vairs nebūs vajadzības uzglabāt tik daudz šo garantēto apjomu un tirgum segt šos izdevumus, jo krātuve piedāvās šo tehnoloģisko risinājumu,” skaidroja AS “Conexus Baltic Grid” tehniskās attīstības un investīciju departamenta vadītājs Ivars Ščerbickis.
Ščerbickis pastāstīja, ka
šādas krātuves tehnoloģiskās iespējas to padarīs interesantāku arī pārējo Baltijas valstu gāzes tirgotājiem, jo nozīmēs ievērojami mazāku apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanu.
“Tās ir lielas izmaksas, kas guļ zem zemes un netiek izmantotas. Mēs veiksim plašu soli tirgus dalībniekiem pretī un ceram, ka tas samazinās gala dabasgāzes izmaksas pie patērētāja,” viņš teica.
Kopumā Inčukalna krātuves modernizācijā plānots ieguldīt vairāk nekā 80 miljonus eiro. Pusi projekta izmaksu sedz Eiropas Savienība. Rekonstrukcijas darbus uzņēmums iecerējis pabeigt 2025. gada decembrī.
