Baltijas valstīs kopumā inflācijas līmenis joprojām ir augstākais eirozonā. Latvijā gada inflācijas līmenis decembrī bijis 20,7%, Lietuvā tas bija 20%, bet Igaunijā krities līdz 17,5%. Novembrī attiecīgais rādītājs bija 21,7% Latvijā, 21,4% Lietuvā un tikpat arī Igaunijā.
Decembrī zemākais gada inflācijas līmenis bijis Spānijā: 5,6%.
Eirozonā kopumā gada inflācija decembrī samazinājusies līdz 9,2%, salīdzinot ar 10,1% novembrī. Tādējādi kritums reģistrēts otro mēnesi pēc kārtas.
Euro area #inflation at 9.2% in December 2022, down from 10.1% in November. Components: energy +25.7%, food, alcohol & tobacco +13.8%, other goods +6.4%, services +4.4% - flash estimate https://t.co/ZUdAkzeGNX pic.twitter.com/lGVVf1tGi8
— EU_Eurostat (@EU_Eurostat) January 6, 2023
Enerģijas cenām gada inflācijas līmenis decembrī bijis 25,7%, bet vēl novembrī tas bija 34,9%. Pārtikas, alkohola un tabakas izstrādājumu cenas gada laikā augušas par 13,8%. Pakalpojumu cenas gada laikā kāpušas par 4,4%.
Inflācijas līmeņa kritums saistāms ar to, ka gāzes cenas, kas ir viens no galvenajiem pagājušā gada rekordaugstās inflācijas faktoriem, neparasti siltā laika ietekmē atgriezušās pirmskara līmenī.
Daži eksperti optimistiski secina, ka šis inflācijas kritums un ekonomiskā noskaņojuma uzlabošanās decembrī liecina, ka eirozonas stagflācija (cenu kāpums ekonomikas stagnācijas vai pat lejupslīdes apstākļos) nav tik akūta, kā pirms dažiem mēnešiem visi baidījās.
Taču pamatinflācija, kuru rēķinot netiek ņemti vērā tādi svārstīgi faktori kā enerģijas un pārtikas cenas un ko parasti uzskata par nākotnes inflācijas tendenču signālu, decembrī tomēr turpināja pieaugt līdz jaunam rekordam: 5,2% salīdiznot ar 5,0% novembrī.
Lai gan ziņas par inflācijas tempa krišanos var vērtēt kā pozitīvu notikumu, eirozonas inflācijas līmenis joprojām ir augsts un gandrīz piecas reizes pārsniedz Eiropas Centrālās bankas noteikto 2% mērķi.
Zemākas benzīna, gāzes un elektrības izmaksas varētu arī turpmāk pazemināt kopējo inflāciju, bet tas neatrisina pamatproblēmas.
Tāpēc tiek prognozēts, ka pieaugošā pamatinflācija liks Eiropas Centrālajai bankai turpināt paaugstināt procentu likmes pa pusprocentam katru mēnesi.
Eksperti domā ka tas ilgs līdz vasarai un no esošajiem 2% likmes varētu tikt paceltas līdz 3,5%, raksta "Financial Times".
Francijas Bankas vadītājs Fransuā Vilero de Galo aģentūrai "Bloomberg" norādījis, ka līdz vasarai Eiropas Centrālajai bankai būtu jābeidz savu procentlikmju celšana un tad jāspēj tā noturēt.
Pēc viņa teiktā, pāragri prognozēt, kad likmes sasniegs maksimumu, jo kāpumi nākamajos mēnešos būs atkarīgi no ienākošajiem datiem. Šīs Francijas amatpersonas komentāri ir pirmās norādes par to, cik ilgs varētu būt Eiropas Centrālās bankas likmju paaugstināšanas cikls.
