Saskaņā ar “European Innovation Scorecard 2019” datiem inovāciju apjomi Latvijā ir pieauguši, tomēr mēs joprojām esam saraksta lejasgalā. Turklāt inovāciju rādītāji Latvijā uzrāda visai nevienmērīgu situāciju –
atsevišķās jomās mums ir labāki rādītāji nekā Eiropā vidēji, bet citviet – ļoti vāji.
Finansējums no riska kapitāla fondiem Latvijā ir labi pieejams – te ar 148% esam krietni priekšā vidējiem ES rādītājiem. Arī proporcija ar augstskolas diplomu ieguvušajiem Latvijā ir krietni virs vidējā – 111%.
Proporcionāli daudz cilvēku nodarbināti ātri augošos uzņēmumos. Te gan jāpiebilst, ka pēc otra nodarbinātības kritērija – cik daudz nodarbināti “zināšanu intensīvos” darbos – mēs esam zem ES vidējā.
Pētījums rāda, ka Latvijas spēju būt inovatīvai negatīvi ietekmē mazais tikko beigušo doktorantu skaits – tikai 18% no ES vidējā. Maz ir jaunu patentu pieteikumu – 17%. Tāpat privātie uzņēmumi neinvestē līdzekļus pētniecībā un inovācijās.
Tas, kā valstij veicas ar inovācijām, atkarīgs gan no ekonomikas struktūras, uzņēmējdarbības vides un arī no valsts pārvaldes. Un pētījums atklāj dažus varbūt negaidītus salīdzinājumus. Piemēram, vērtējot pēc tā, cik viegli ir uzsākt biznesu valstī, Latvija ar 79 punktiem ir mazliet priekšā ES vidējam rādītājam.
Savukārt pēc tiesiskuma, kas tiek vērtēts skalā no -2,5 līdz +2,5, Latvija novērtēta tikai ar atzīmi 0,9. Vidēji ES šis rādītājs ir 1,2.
Inovāciju jomā Latvijai priekšā ir gan Igaunija, gan arī Lietuva.
