Šo priekšlikumu piedāvāja Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Pagājušajā nedēļā, runājot par finanšu nozares kontroles reformu, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") raksturoja to ar nepieciešamību mainīt atbildības uzsvarus: naudas vai mantas izcelsme būtu jāskaidro tās īpašniekam, nevis jānoskaidro valstij. Otrdien Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija iepazinās ar konkrēto priekšlikumu - papildināt Kriminālprocesa likuma 125. pantu - un noteikt par pierādītu "naudas atmazgāšanu", ja vien persona nespēs pamatot naudas vai mantas likumīgo izcelsmi.
Apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") atcerējās kādu stāstu, kas noticis pirms vairākiem gadiem:
"Nekas nenotika ar cilvēku, kad uz jautājumu, kur viņš dabūja miljonus vai simtiem tūkstošus, viņš paskaidroja, ka viņš vienkārši pastaigājas gar jūru, nepazīstama persona piegāja un piedāvāja viņam to naudu. Viņš teica: "Labi, es paņēmu.""
Citu piemēru no savas pieredzes minēja bijusī izmeklētāja, tagad Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Juta Strīķe:
"Cilvēks manā vecumā esot bijis Afganistānā, kur viņš izglābis cilvēka dzīvību. Un tas kā pateicību viņam ir iedevis pusmiljonu vai miljonu, par kuru viņš vēlāk uzcēlis māju. Tas ne ar ko nav apgāžams. Jums uzrakstīs norādījumus, ka brauciet uz komandējumu Afganistānā un mēģiniet atrast to cilvēku."
Pret priekšlikumu šādā redakcijā iestājās Tieslietu ministrija, stāstīja tās valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
"Un tā problēma ir tieši šajā sākumā, kad tiek uzskatīts, ka legalizācija ir pierādīta, ja vien nav izskaidrots. Legalizācija ir noziedzīgs nodarījums, un tas ir jāpierāda apsūdzībai," uzsvēra Medina.
Kritiski priekšlikumu vērtē arī deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības Gundars Daudze:
"Es esmu pret šo ideju, jo tas absolūti pārkāpj nevainīguma prezumpciju, kas ir gan Satversmē, gan visur citur.
Īstenībā, lai kā arī nebūtu - teiksim, tu esi jurists, tev ir jāpierāda, ka es kā ārsts to miljonu kaut kur ne tur esmu dabūjis, nevis ka man jāpierāda, ka es to miljonu esmu dabūjis tur vai tur..."
Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa sarunā ar Latvijas Radio pēdējo gadu tiesu piespriestos sodus par naudas atmazgāšanu sauc par neadekvātiem.
"2017. gadā pieci ir notiesāti par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, visi pieci nosacīti notiesāti. 2018. gadā ir astoņi notiesāti par noziedzīgi iegūtu legalizāciju - trīs nosacīti, viens piespiedu darbs 200 stundu apmērā, divi naudas sodi un divi reālas brīvības atņemšanas sodi, kuri ir četrarpus mēneši un 19 ar pusi gadi, kur ir klāt arī slepkavība, nesaistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja mēs runājam par šiem neadekvātajiem sodiem pret to, kādu nodara kaitējumu šie noziedzīgie nodarījumi, tad, protams, ka vienalga, vai mēs runājam par fakta legālo prezumpciju vai tālāk, parunāsim vēl par citiem pantiem Krimināllikumā vai Kriminālprocesa likumā. Tas ir ārkārtīgi svētīgs darbs, nepieciešams," sacīja Znotiņa.
Pēc stundu garas diskusijas deputāti izlēma virzīt šo priekšlikumu, taču izstrādājot citu redakciju. Kā pēc apakškomisijas sēdes paskaidroja tās vadītājs, viņaprāt, ja personai atklāsies lieli aktīvi, bet ienākumu nebūs, tad būs jāatzīst, ka tā ir nelikumīgi iegūta manta un tālāk, ja šis fakts tiks atzīts, būs iespēja strādāt, lai pierādītu cilvēka vainu un konfiscētu mantu.
