Sliežu atklāšana gan notiek laikā, kad satiksmes nozares amatpersonām nākas atzīt - patiesībā kravas pārvadājumu skaits gan nevis pieaug, bet samazinās.
Jaunizbūvētā sliežu posma atklāšana notika kā jau šādās reizēs ierasts - svinīgā pasākumā ar neiztrūkstošo lentītes pārgriešanu. Projekts izmaksājis 100 miljonus eiro, no kuriem vairāk kā puse - Eiropas naudas.
Uzbūvētas ne tikai jaunas sliedes - Pļaviņās uzcelta trokšņa izolācijas siena, bet pār Aiviekstes upi - jauns tilts. Pasažieru ērtībām izveidoti paaugstinātie peroni, ierīkots apgaismojums, un uzbrauktuves cilvēkiem ratiņkrēslos. Tomēr pasažieru dzīves atvieglošana neesot bijusi projekta pamatā, galvenais mērķis bija palielināt ceļa kapacitāti kravu pārvadājumiem.
„Šajā sliežu posmā bija zināms „pudeles kakliņš”, jo posms spēja apkalpot 35 tonnas gadā, bet mums bija 57. Tātad bija dažādi apkārtceļi, apkārt posmi jāmeklē vai jāpalielina gaidīšanas laiks, lai vilcieni samainītos,” skaidroja satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”).
Tagad gan Satiksmes ministrijai nākas atzīt - praksē kravu apjomi ģeopolitiskās situācijas dēļ samazinās. Šogad prognozēts pat 20% kritums. Janvāris gan izrādījies labāks kā sākotnēji spriests - kravu apjoms samazinājies salīdzinoši tikai par 5%. Taču tālākās prognozes vairs nav tik labas. Tāpēc, runājot par dzelzceļa kapacitātes palielināšanos, amatpersonas pagaidām piesardzīgi runā par to, kā to izdosies realizēt dzīvē.
„Mēs zinām, ka Krievija - lielākais kravu devējs - tomēr nodarbojas ar savu ostu attīstību, plus vēl ir sākusies kārtējā krīze gan sankciju, gan naftas cenu ietekmē, līdz ar to mazāk tiek ražots, mazāk tiek eksportēts un tas var skart mūs,” atzina „Latvijas dzelzceļa” prezidents Uģis Magonis.
Tāpēc „Latvijas dzelzceļa” vadītājs skeptiski izsakās, piemēram, par iespējamo sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, kas varot situāciju vēl vairāk pasliktināt. To, ka kravu, kuras ved pa Latvijas sliedēm vairs nebūs, gan arī nevarot teikt. To pašu Krievijas ostu kapacitāte neesot bezizmēra. Taču iespējas dažādot tranzīta plūsmu jau šobrīd tiekot meklētas.
„Ar Baltkrieviju mēs jau decembrī esam parakstījuši vienošanos par Baltkrievijas naftas produktu piesaisti Rīgas ostai 3 -8 miljoni tonnu papildus kravu. Ar Ķīnu mums notiek sarunas ļoti aktīvi, arī ar Vācijas dzelzceļu, kas izveidojis ceļu no Cunčinas un Duļsburgu, un runa ir par atzara izveidošanu caur Rīgu tieši Ziemeļeiropas apgādēm ar datortehniku, kas tiek ražota Ķīnā Eiropas tirgum,” klāstīja Matīss.
Šobrīd tranzītbiznesa nozare ir viens no Latvijas ekonomikas balstiem. Pēc Satiksmes ministrijas datiem tā ik gadu nodrošina vismaz 12% no valsts iekšzemes kopprodukta.
