Latviešu tautas ticējums vēsta - dots devējam atdodas. Tā vajadzētu būt arī ar nodokļiem. Latvijā ir 13 dažādu veidu nodokļi, no kuriem vairākus, piemēram, pievienotās vērtības nodokli (PVN), nekustamā īpašuma vai autotransporta nodokli maksā gandrīz visi. Citādi ir ar darbaspēka nodokļiem.
„Man ir radinieki un daudz draugu, kuru uzņēmumi bieži vien mēģina apiet tos nodokļus,” atzīst Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) students Artis Staļģis.
Vidējā darba alga Latvijā šogad pārsniegusi 750 eiro, no kuras darbinieks uz rokas saņem nepilnus 530 eiro. Savukārt darba devējam tas izmaksā gandrīz 930 eiro. Daudzu viedoklim, ka zemāka nodokļu likme vairotu motivāciju iziet no pelēkās zonas, Finanšu ministrija (FM) gan nepiekrīt.
„Mums nemaz nav tik augsti tie nodokļi, ja salīdzina ar citām valstīm. Gan sociālais nodoklis ir diezgan zems… nu varbūt darba ņēmēju puse varētu būt zemāka, bet darba devēju puse mums pat ir zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā,” saka FM Nodokļu politikas stratēģijas vadītāja Ieva Kodoliņa-Miglāne.
No šobrīd iekasētajiem nodokļiem lauvas tiesa - 31% - tiek novirzīti sociālajām vajadzībām, 15% izglītībai, 11% veselībai, bet 12% valsts pārvaldei.
„Ddroši vien, ka šī te sabalansētība varētu būt labāka. Varētu būt precīzāka, no mērķiem attiecināma, lai katrs cilvēks redz ieguvumu,” norāda LLU Ekonomikas fakultātes dekāne Andra Zvirbule-Bērziņa.
Finanšu ministrija uzskata, ka vēlme apiet nodokļu nomaksu ir padomju laika mantojums, tāpēc nule uzsāktajā kampaņā nodokļu politikas jautājumi tiek pārrunāti ar skolēniem un studentiem, kuri nākotnē liek raudzīties cerīgāk.
Iecavas vidusskolas skolniece Arta Briede priecājas – „es maksāju nodokļus, un man jau tagad pensija sāk veidoties un tas ir ļoti pozitīvi.”
„Nodokļi ir vajadzīgi un viņi ir jāmaksā, bet nav pārliecības, ka vēlāk viņi pāries pensijās, kā sola. Tāpēc ir tāda nedroša sajūta,” daudzu bažas izsaka Artis Staļģis.
Kampaņā ''Dots devējam atdodas'' šogad paredzēti vēl četri reģionālie semināri.
