ĪSUMĀ:
- JKP grib celt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro.
- Pārējie koalīcijas partneri uzskata, ka Latvija to nevar atļauties.
- Finanšu ministrs norādīja, ka prioritāte pašlaik ir algas skolotājiem un mediķiem, citām lietām naudas nav.
- Sarunas par nodokļu reformu pašlaik ir iestrēgušas.
Valdība līdz ar nākamā gada sākumu cer ieviest 5% veselības nodokli, tam novirzot daļu sociālo iemaksu un samazinot ienākuma nodokli. Tā vēlas arī vienkāršot alternatīvos nodokļu režīmus, lai vairāk cilvēku būtu sociāli aizsargāti. Taču tagad sarunas nonākušas strupceļā, Latvijas Televīzijai atzīst vairāki politiķi. Iemesls – JKP uzstāj, ka diferencētais neapliekamais minimums no nākamā gada obligāti jāpalielina līdz 500 eiro.
"Premjers un finanšu ministrs būtībā iznīcina mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, pašnodarbināto nodokļu režīmu, nepiedāvājot neko vietā. Tas, ko mēs piedāvājam, šis 500 eiro neapliekamais minimums. Tas ir būtiski, lai cilvēki varētu migrēt no šiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem uz standarta režīmu," sacīja JKP politiķis Gatis Eglītis.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem JKP piedāvājums valsts budžeta deficītu palielinātu par 115 miljoniem eiro. Eglītis uzskata, ka Latvija to var atļauties:
"Laba nodokļu reforma arī kaut ko maksā. [..] Tagad ir perfekts laiks, lai to izdarītu, jo šī budžeta uzraudzība no Briseles ir noņemta, vismaz uz kādu laiku. Tas ir vienkārši jāizdara."
Koalīcijas partneri JKP piedāvājumam nepiekrīt. Viņi uzskata – lai gan nākamgad Latvijai nav liegts deficītu audzēt, 2022. gadā budžeta izdevumus, visticamāk, nāktos griezt.
"Viņu vīzija ir piena upes, ķīseļa krasti – samazināt ieņēmumus un palielināt izdevumus, un to visu darīt uz deficīta rēķina. [..]
To var raksturot kā strupceļu. Nākamā sēde nav paredzēta," komentēja "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.
"Mēs nevaram atļauties spert papildu soļus, kam ir milzīga finanšu ietekme," piebilda "Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
"Es, protams, arī biju apbēdināta par šī brīža rezultātu, bet es noteikti redzu, ka vēl iespējas diskusijām būtu, jo nav izsmelti visi sarunu procesa instrumenti. Piemēram, Finanšu ministrija varētu veikt detalizētākus aprēķinus," sacīja Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka ar darbaspēka nodokļu pārdalīšanu par labu veselības aprūpei un maznodokļu režīmu likvidēšanu paredzēts pildīt jau dotos solījumus mediķiem un pedagogiem par algu celšanu. Ko darīt, ja sarunas izgāžas, ministrs pagaidām nezina.
"Es par to neesmu domājis, bet brīvo finanšu līdzekļu budžeta izdevumu pozīciju pieaugumam, ne tikai šajās divās nosauktajās pozīcijās, bet vispār, nav," sacīja Reirs.
Tagad partijas no sarunām par nodokļiem paņēmušas pārtraukumu. Individuālās konsultācijās ar koalīcijas biedriem risinājumu meklēšot premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš iepriekš norādījis, ka vienošanās par nodokļu izmaiņām koalīcijā jāpanāk līdz mēneša beigām.
