Gāzes piegāžu jomā pašlaik ir tikai viena labā ziņa – krātuves Eiropā vidēji ir piepildītas par 80%. Tā, tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātiem, ceturtdien sacīja Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta vadītāja vietniece Mehtilde Versderfere.
„Situācija joprojām ir diezgan kritiska. Pastāv ļoti spēcīgs piegāžu traucējumu risks, kas kļūst arvien spēcīgāks. Jau puse no mūsu dalībvalstīm pilnībā vai daļēji sastopas ar šādiem traucējumiem. Tā rezultātā 13 dalībvalstis pilnībā vai daļēji nesaņem Krievijas gāzi,” stāstīja Versderfere.
Gāzes krātuvju piepildīšana liek cerēt, ka gaidāmo ziemu Eiropa varēs pārdzīvot salīdzinoši mierīgi. Tomēr satraukumu rada augstās cenas.
Vācijas valdība pašlaik ir gatava maksāt par gāzi gandrīz jebkādu summu, lai tikai nodrošinātos ziemai. Pēc ekspertu domām, arī tas dzen cenas uz augšu.
Tādēļ Zaļo grupas eiroparlamentārietis no Vācijas Mihaels Bloss sacīja, ka Eiropas valstīm vajadzētu piespiedu kārtā pirkt gāzi kopā, nevis sacensties vienai ar otru:
„Ir svarīgi apzināties, ka kopīgo gāzes iepirkumu platforma īsti nestrādā. Dalībvalstis un to uzņēmumi joprojām mēģina nodrošināt gāzi sev, un tas ceļ cenas.
Tādēļ mums vajadzētu veikt obligātus kopīgos iepirkumus Eiropai, lai samazinātu cenu.”
Vācijas valdība ir ieviesusi pabalstu visiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem, lai palīdzētu segt elektrības un apkures rēķinus. Arī Beļģijas valdība pirms dažām dienām ir izziņojusi vairākus iedzīvotāju atbalsta pasākumus. Tostarp plašākam iedzīvotāju lokam būs pieejams tā dēvētais sociālais elektrības tarifs.
Svarīgs aspekts ir arī enerģijas taupīšana. Vācija tuvākajā laikā plāno samazināt temperatūru sabiedriskajās ēkās līdz 19 grādiem. Izņēmums būs skolas, bērnudārzi un sociālās aprūpes nami.
Sabiedriskajos peldbaseinos ūdens būs nedaudz vēsāks, pieminekļi un strūklakas naktīs vairs netiks apgaismoti. Tiks izslēgtas arī dažādas izkārtnes. Savukārt veikaliem, lai saglabātu siltumu, būs jātur durvis ciet.
Tas nav pa prātam veikala īpašniecei Simonai Bonijai, kura apgalvo, ka viņai liela daļa ienākumu nāk no veikala ārpusē izvietotajām precēm.
„Jā, man tas tiešām rada nopietnas problēmas, jo man ir arī daudz produktu, kas stāv uz ielas," viņa stāstīja.
Savukārt kādam pusmūža kungam vārdā Dīters Vipers nepatīk, ka valdība viņam māca dzīvot. Viņš uzsvēra: „Mēs esam tik tālu nonākuši, un tagad visi no augšas vēlas mums noteikt, kā rīkoties.”
Eiropas Komisija drīzumā ir solījusi nākt klajā ar vairākiem pasākumiem, kas samazinātu elektrības cenas un ierobežotu enerģijas kompāniju milzīgo peļņu. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atzina, ka elektrības tirgus vairs nestrādā kā nākas, tādēļ tas ir jāreformē.
Uz to mudina arī Austrijas kanclers Karls Nehamers, kurš paziņoja, ka viņa valstī tiks ieviesti arī elektrības cenu griesti.
„Mēs pašlaik sastopamies ar milzīgu izaicinājumu – gan ekonomika, gan iedzīvotāji vairs nevar atļauties samaksāt par elektrību. Tas ir skaidrojams ar to, ka elektrības cena ir sasaistīta ar gāzes cenu. Elektrības tirgū šobrīd valda pilnīgs neprāts, kam būtu jābeidzas. Mums ir jāatsaista elektrības un gāzes cenas. Tik ārkārtīgi augstas cenas apdraud darbavietas, kā arī uzņēmējdarbību un ražošanu gan Austrijā, gan arī visā Eiropā,” norādīja Nehamers.
Austrijas valdība šajās dienās ir bijusi spiesta aizdot divus miljardus eiro vienam no lielākajiem elektrības piegādātājiem valstī, lai nodrošinātu nepieciešamo likviditāti. Tas izraisīja daudz jautājumu par kompānijas „Wien Energie” biznesa darījumiem.
