2,5% pieaugumu galvenokārt nodrošinājis iekšzemes pieprasījums, jo Latvijas eksports piedzīvo būtiskas pārmaiņas un tā izaugsme trešajā ceturksnī varētu būt ļoti vāja. Līdz ar krīzes beigām Latvijas ekonomika jau vairākus gadus uzrāda izaugsmi. Lai tā būtu straujāka, nepieciešama degviela, kas šajā gadījumā ir nauda uzņēmumu attīstībai.
Ja vēl pirms vairākiem gadiem banku nevēlēšanās izsniegt kredītus tika pamatota ar naudas trūkumu tirgos, tad pēc pēdējos gados īstenotās Eiropas centrālās bankas naudas drukāšanas politikas aizņemšanās likmes ir kļuvušas ļoti zemas. Līdz ar to bankām par naudas pieejamību sūdzēties vairs nevajadzētu.
„Jūs nevarat iedomāties, cik daudz naudas šobrīd ir banku, apdrošināšanas kompāniju, pensiju fondu rīcībā!” saka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
„Šī nauda vienkārši baidās! Šī nauda nogaida. Viņa nav gatava investēties jaunos projektos. Jo zinot, ka politiķu apetīte atkal celt nodokļus vai kaut ko mainīt ar nodokļiem nākotnē, varētu atkal parādīties, jeb atdzimt - kāpēc mums šobrīd uzņemties nopietnas investīcijas, riskēt ar savu naudu?” baņķieru attieksmi ieskicē Rimšēvičs.
Latvijas komercbanku asociācija norāda- uzņēmumu kreditēšana nav apstājusies. Piemēram, pēdējo triju gadu laikā šiem mērķiem izsniegti kredīti 4,8 miljardu eiro apmērā. Turklāt lielākā daļa aizdevumu ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Komersanti gan uzsver – mazo biznesu bankas finansēt aizvien nevēlas.
„Kā mums teica baņķieri – Latvijā ir apmēram 1000 uzņēmumu, par kuriem cīnās visas bankas, lai viņus finansētu. Tas mazais, vidējais – viņš sitās par savu izdzīvošanu,” norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
Arī bankas neslēpj – tik plaši kā agrāk, tās vairs riskēt ar savu naudu neļaus. „Kāds uzņēmums saka: – „Man ir 10 eiro tos varētu sadalīt pa 10 kompānijām, katrā ieliekot vienu eiro, bet tad aizņemties šim katram uzņēmumam miljonu no bankas. Tad, teiksim uztaisīt 10 biznesus, tad no tiem 10 biznesiem izdzīvos kas izdzīvos, bet kas nē, tad tas ir slikti ne jau vairs man, bet bankai!” Tas ir tas asimetriskais skats uz riskiem. Uzņēmēji vienmēr gribēs aizņemties vairāk. Tomēr tā nav kaut kāda mistiska pašu banku nauda. Tā allaž ir bijusi depozītu noguldītāju nauda pret kuru ir jāizturas ar lielu piesardzību,” banku pozīciju skaidro SEB Bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.
Bieži problēmas, nespējā iegūt kredītu, slēpjas arī uzņēmēju vēlmē strādāt ēnu ekonomikā. Par to aizdomas raisa bilanču datu analīze. „Šī apjoma starpība starp Igauniju un Latviju ir 30 reizes. Tas nozīmē, ka Latvijas mazie uzņēmumi patiesībā strādā ar negatīvu pašu kapitālu, gan varbūt ne visu parāda,” atzīmē uzņēmuma “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. „Tomēr ir šī pelēkā ekonomikas kaut kāda klātbūtne un varbūt tas to vienkārši automātiski liedz.
Lai arī šogad vislielāko banku kredītu summu veido aizdevumi apstrādes rūpniecībai, pēc kopējās naudas masas lielākā daļa izsniegta pakalpojumu un tirdzniecības sfērās strādājošajām kompānijām. Perspektīvā IT nozare saņēmusi vien 32 miljonus,” norāda Biķis.
„Visas Zviedrijas bankas pēc krīzes, kurām te ir filiāles ir pārstājušas uzņemties risku. Šobrīd tās ir komā. Manuprāt, tās pašas nesaprot, ko finansēt ko nē,” banku darbību raksturo “Hansamatrix” grupas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.
„Mums pirms trīs gadiem bija vienošanās ar vienu Zviedrijas banku, ka viņi izpildīs „to to to”. To, ko viņi uzreiz finansēja, to finasēja, bet vienu ko pēc tam, ko mēs vienojāmies, ka viņi darīs – viņi pateica, ka nevar. Kredītkomiteja nevar apstiprināt,” klāsta Osmanis.
“Hansamatrix” attīstības rādītāji ir labi. Uzņēmums aug ar 20% gadā. Arī iekarot eksporta tirgus un norēķināties ar bankām nav problēmu. Pēc atteikuma jaunās rūpnīcas izveidei nepieciešamo naudu izdevies atrast, līdz ar bankas nomaiņu.
„ Dažādām bankām ir dažādas stratēģijas. Ir kaut kādi segmenti vai klientu grupas, kas tiek nodefinētas kā otrās prioritātes vai kā citādi. To, ko mēs darām „Citadelē” – mēs koncentrējamies uz mazo, mikro un vidējo segmentu. Mēs neskatāmies uz „Top 300” uzņēmumiem,” uzsver bankas “Citadele” valdes locekle Santa Purgaile.
„Hansamatrix” vadītājs atzīst, šobrīd kredīta saņemšana prasa vairāk piepūles un laika. Te gan izšķiroša ir arī bankas loma – gaidīt, kamēr uzņēmums pats pielāgojas bankas prasībām, un uzlabo pārvaldību, vai palīdzēt viņam to atrisināt, tādējādi iegūstot klientu. „Tā ir arī sociāla atbildība kopā par ekonomikas stimulēšanu. Ja mēs to nedarīsim, nav cits, kas to var izdarīt. Mēs neredzam, ka šobrīd pats uzņēmējs to ir spējīgs, vai atrast citu konsultantu un partneri, kas viņam palīdzēs. Tāpēc mums liekas, ka mēs darām svētīgu darbu un mēs esam pateikuši – jā, mēs esam konsultanti,” stāsta Purgaile.
Baņķieri neslēpj, laiki, kad bankas kreditēja teju ikvienu biznesu ir beigušies. Tas gan nenozīmējot, ka jaunie uzņēmēji paliks bez naudas. To gan vajadzēs meklēt citur, piemēram, brīdī, kad bizness ir tikai idejas līmenī, nauda jāpiesaista caur grantiem, vai sēklas kapitāla fondiem. V
ēlāk - uzņēmuma starta stadijā – tā jāmeklē riska kapitāla fondos. Un tikai tad, kad uzņēmums būs nostiprinājies, jāvēršas pie bankas.
Atbalstu šāda finansējuma meklējumos piedāvā attīstības finanšu institūcija “Altum”.
„Ir uzņēmēji, kas ir piesardzīgi līdz galam atklāt savu ideju – tas ir emocionāls un psiholoģisks faktors, kam jātiek pāri [..] Mums ir jāskatās uz biznesa plānu un mērķi, jo mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kuri sev pelna. Kuri var nopelnīt un spēj atdot finansējumu,” saka finanšu institūcijas “Altum” valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.
Izmantojot pirmos divus mehānismus, gan jārēķinās, ka finansējums tiks piešķirts apmaiņā pret daļām topošajā uzņēmumā. Tāpēc uzņēmējiem ir nopietni jāizšķiras – sākt biznesu, bet, iespējams nepaturēt visu kontroli uzņēmumā, vai uzreiz atteikties no idejas par savu biznesu.
