70 gadu laikā – milzīgas pārmaiņas
Pašreizējā Lielbritānijas ekonomika ir tik tikko atpazīstama no tās, kāda tā bija laikā, kad karaliene Elizabete II kāpa tronī. 1952. gadā Lielbritānija joprojām bija trešā lielākā ekonomika pasaulē, tikai aiz ASV un Padomju Savienības. Tagad tā ir astotā no desmit lielākajām ekonomikām, vērtējot pēc pirktspējas paritātes. Paredzams, ka pat naudas izteiksmē Indijas, bijušās Lielbritānijas kolonijas, ekonomika šogad apsteigs Lielbritānijas ekonomiku. 1960. gadā Lielbritānijas daļa globālajā tirdzniecībā bija 6%, bet tagad tie ir vien 2%. Galvenokārt tas mainījies Ķīnas, bet arī "Brexit" dēļ.
Lielbritānijas ekonomika šobrīd ir aptuveni piecas reizes lielāka nekā pirms 70 gadiem, bet iedzīvotāju skaits palielinājies par aptuveni trešdaļu.
Iedzīvotāju vidējie ienākumi ir lielāki, proti, liela daļa ģimeņu šobrīd dzīvo labāk nekā 50. gados. Pašreizējo ekonomiku galvenokārt virza pakalpojumi, savukārt ražošana un tirdzniecība ir mazāk svarīga nekā 1952. gadā, kad Lielbritānija vēl atkopās no Otrā pasaules kara. Rūpnīcās tolaik strādāja aptuveni trešdaļa nodarbināto, bet tagad – aptuveni 7%. Sievietes šobrīd veido aptuveni pusi no darbaspēka, salīdzinot ar tikai trešdaļu 50. gadu sākumā.
Kā vēsta aģentūra "Bloomberg", pārmaiņas nekur citur nav bijušas tik acīmredzamas kā nekustamā īpašuma tirgū.
Vidējā mājas cena ir pieaugusi no mazāk nekā 2000 mārciņām jeb aptuveni 60 000 mārciņām mūsdienu cenās līdz rekordlielai summai – 274 000 mārciņu par māju.
Ieguldījumu ekonomikā devusi arī karaliene
Arī karaliene devusi ieguldījumu ekonomikā. Proti, kā noskaidrots 2017. gada pētījumā, ko veica konsultāciju uzņēmums "Brand Finance", tika lēsts, ka karaliskā ģimene katru gadu palielina Lielbritānijas iekšzemes kopproduktu (IKP) par 1,7 miljardiem ASV dolāru. Tikmēr katram Lielbritānijas sabiedrības loceklim monarhija izmaksā nepilnas 5 mārciņas gadā. Tika aprēķināts, ka Lielbritānijas tūrismam karaliskā ģimene ik gadu ienes aptuveni 550 miljonus mārciņu. 2017. gadā britu monarhijas faktiskie aktīvi un nemateriālā ietekme uz ekonomiku tika novērtēta 67,5 miljardu mārciņu vērtībā.
Salīdzinot karaliskās ģimenes ietekmi ar pasaules mēroga zīmoliem, monarhija togad tika ierindota ceturtajā vietā pasaulē – aiz "Google", "Apple" un "Amazon".
Kopumā bagātāka, bet problēmas nepazūd
Lielbritānija šobrīd kopumā ir bagātāka, taču tās ekonomiku arī tagad skar problēmas, – tieši tāpat, kā daudzos karalienes valdīšanas brīžos, kas ietvēra gan uzplaukumu, gan kritumu, satricinājumus naftas tirgū, tirdzniecības karus, valūtas satricinājumus un finanšu krīzes. Arī šobrīd, kā pirms 70 gadiem, novērojama augsta inflācija.
Londonas Ekonomikas augstskolas viesprofesors Laftijs Sidiks īsi ieskicēja pašreizējo britu ekonomikas stāvokli, norādot, ka karaliene no šīs dzīves aizgājusi laikā, kad valsti skar daudz problēmu:
"Tas šķiet kas līdzīgs sitienam pa vēderu valstij laikā, kad tā dažādā ziņā jau ir uz ceļiem. Ekonomikā praktiski ir stagflācija.
Atminos, kā viņa 2008. gadā Londonas Ekonomikas augstskolas ekonomistiem vaicāja, kā neviens nemanīja, ka briest finanšu krīze? Izaicinājumi ir, un ekonomikā tie saistāmi arī ar lielu enerģijas cenu inflāciju, un valūta pret eiro pēdējā gada laikā ir vājinājusies vairāk nekā pret dolāru."
Eksperta ieskatā – jaunajai valdībai un opozīcijai jāstāv pāri politiskajai ideoloģijai un jābūt pragmatiskākai un ar plašāku stratēģiju. Viņš skaidroja, ka pašreiz nemana valsts industriālo politiku vai saskaņotu veidu dažādu iniciatīvu īstenošanā, tādu kā, piemēram, zaļā pāreja, darbinieku kvalifikācijas celšana un imigrācijas politika. Bez veiksmīgas politikas šajos virzienos, pēc Sidika domām, ilgtermiņa investīcijas, īpaši, ārvalstu, būs grūti piesaistīt.
Ietekmi uz ekonomiku atstās arī 10 dienu garais periods pēc karalienes nāves. Karalienes nāves dēļ atlikta ārkārtas palīdzības plāna pieņemšana mājsaimniecībām un palielināts valsts svētku dienu skaits. Un tas viss pieaugošās inflācijas apstākļos. Karalienes nāves dēļ visā Londonā tika atceltas korporatīvās un diplomātiskās sanāksmes, savukārt daži lielākie veikali un atrakciju parki tika slēgti, bet Anglijas Banka pārcēla savu Monetārās politikas komitejas sēdi, kurā tiek sagaidīts lēmums par procentlikmju paaugstināšanu. Ietekme manāma arī no papildu brīvdienām jūnijā, kad tika svinēta Elizabetes II valdīšanas 70. gadskārta. Apvienotās Karalistes ekonomika no lejupslīdes tādēļ atguvās lēnāk, nekā gaidīts, liecināja jūnija dati.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas karaļnams 8. septembrī paziņoja, ka 96 gadu vecumā mūžībā devusies Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Viņa mirusi Balmorālas muižā Skotijā, kur pavadīja mūža pēdējās nedēļas.
Par jauno Lielbritānijas karali Čārlzu III kļuvis Elizabetes II vecākais dēls princis Čārlzs.
Britu karalienes Elizabetes II bēru ceremoniju klātienē un televizoru ekrānos noskatījušies miljoniem cilvēku. Ceremonijas tiešraide tika nodrošināta arī Latvijā.
