ĪSUMĀ:
- Lielākā gāzes eksportētājvalsts 2020. gadā - Krievija, gāzi visvairāk pērk ES.
- Krievija gāzi piegādā pa cauruļvadiem, bet sašķidrināto gāzi ar kuģiem var vest arī no ASV.
- Pieaugot gāzes pieprasījumam Ķīnā, auga cenas arī citviet.
- Eiropā joprojām lielākā daļa gāzes no Krievijas; "Latvijas gāze" bez tās neredz iespējas.
- Gāzes cena ietekmē arī elektrības cenu kāpumu.
- Latvijā apkures cenas dažādās pašvaldībās atšķiras; arī uzņēmējiem iet dažādi.
Gāzes tirgus 2020. gadā
Krievija bija lielākā no pasaules gāzes pārdevējām jeb eksportētājvalstīm 2020. gadā.
Ietekmīgs gāzes ražotājs ir arī Norvēģija, bet Eiropas Savienībā (ES) tādu nav. Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš pastāstīja, ka ES saražotā gāze nespēj apmierināt rūpniecību: "Mums ir palikušas pēdējās izstrādes Holandē. Mums ir Dānijā vēl krātuves. Protams, ir izkliedētas krātuves Rumānijā, Polijā un citās valstīs, bet tie ir nelieli daudzumi, kas nespēj apmierināt rūpniecības, es šeit uzsveru vārdu – ražošana, rūpniecības prasības pēc dabasgāzes, tai skaitā arī elektrības ražošanu."
Lielāko gāzes pircēju skaitā pasaulē 2020. gadā bija Eiropa Savienība, īpaši Vācija. Gāzi vajag gan ražošanā, gan mājsaimniecībām, gan arī elektrībai.
Krievija gāzi transportē pa cauruļvadiem. Bet ir arī sašķidrinātā gāze jeb LNG, ko var pārvietot ar kuģiem. Jaunā tehnoloģija gāzes pārvadājumiem tika radīta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Tādējādi tirgū ienāk arī Austrālija, Katara, kā arī ASV.
Pirmais ASV kuģis ES nonāca 2016. gadā. Lai gan to gaidīja atplestām rokām, ļoti būtiski ES gāzes importa kopējā bilde gan vēl nav mainījusies.
Bet pēc speciālista domām tendences ir pozitīvas. "Šis ir ārkārtīgi plaukstošs bizness Savienotajās Valstīs. Izskatās, ka tagad, izmantojot gāzes cenu, uzrāviens būs vēl lielāks. Un sašķidrinātā dabasgāze no Savienotajām Valstīm trešajā ceturksnī Eiropā bija pati lielākā. Eiropas 17% no Eiropas dabas gāzes patēriņa tiek ievesta sašķidrinātā veidā," pastāstīja eksperts Ozoliņš.
Bet kādēļ neved vēl vairāk? Vai tas nav tik izdevīgi? Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis norādīja, ka vidēji tas ir dārgāk. "Tomēr ir jārēķinās, ka tas ļoti lielā mērā būs atkarīgs no, teiksim, izmantošanas intensitātes, cik efektīvi noslogota konkrētā infrastruktūra. Protams, kādas ir dabasgāzes ražošanas pašizmaksas konkrētā vietā.
Tāpēc par tādu ļoti izšķirošu priekšrocību vai trūkumiem vienai no tehnoloģijām šobrīd jau vairs tiešām nevaram runāt," sacīja Valdmanis.
"Cauruļu lietas nav tik vienkāršas. Ir jānokļūst milzīgos attālumos ļoti grūtos apstākļos. Tas, kas nāk no Krievijas, ir uzbūvēts, sākot jau ar Aukstā kara laikiem, tur ir ieguldīti ārprātīgi līdzekļi, tehniskie līdzekļi, ļoti liels kaitējums dabai arī ir nodarīts būvniecības laikā," skaidroja Ozoliņš.
Pašlaik arī ar kuģiem atvestā gāze cenas ziņā ir konkurētspējīga. "Ja tā nebūtu, tad Klaipēdas terminālā no Amerikas šajā gadā nebūs dominējošais piegādātājs," piebilda Ozoliņš.
Vēl viena būtiska lieta, kas ir mainījusies, paplašinoties valstu tirdzniecības iespējām, ir dzīvošana pēc biržas cenas, ar kuru nemitīgi tiek mērīts gāzes piedāvājums un pieprasījums konkrētā reģionā. Ja fonā ir biržas cenas, tad, no vienas puses, tās var izmantot tikai kā orientējošas un darījumus tomēr slēgt pēc fiksētas cenas, bet var arī vienoties gāzes piegādes nodrošināt pēc tā saucamajām "spot" cenām, kas mainās katru minūti, katru stundu, katru dienu.
Biržas ir vairākas – Eiropas Savienībā viena no galvenajām cenas mērauklām ir Nīderlandes biržas TTF gāzes cenas indekss, savukārt Āzijas reģionam tas ir Āzijas indekss ar apzīmējumu JKM.
Kas notika pasaulē ar gāzes cenu 2020. un 2021. gadā?
Kas notika 2021. gadā Āzijas biržā? Kāpēc tā pieauga gāzes cenas? Un kāds tam visam sakars ar Latviju? Pirmā no atbildes daļām ir, ka Ķīnā 2020. gadā bija ļoti auksta ziema. Tā kā Ķīnā no oglēm kā kurināmā pāriet uz gāzi, 2020. un 2021. gadā valstij bija rekordlieli LNG gāzes iepirkumi. Pēc aģentūras "Reuters" ziņām, lielāki iepircēji bija Ķīnas komunālie uzņēmumi. Āzijas biržā cenas tādēļ kāpa, un gāzes kuģi, tajā skaitā arī no ASV, devās uz Ķīnu, kur tajā brīdi par gāzi maksāja divtik vairāk nekā Eiropā.
Arī pēc aukstās ziemas 2021. gadā Ķīnā turpināja augt gāzes iepirkumu apjomi. Lauvas tiesa tajā – sašķidrinātā gāze. Piemēram, 2020. gada aprīlī Ķīnā importēja aptuveni 5 miljonus tonnu LNG gāzes, bet 2021. gada aprīlī jau 7 miljonus. Kopā 2021. gadā Ķīnas gāzes patēriņa pieaugums ir par aptuveni 20%.
Enerģētikas eksperts Ozoliņš norādīja, ka iemesls tam ir skaidrs: "Tādēļ, ka Ķīna pirmā atguvās no kovida, un Ķīna ir jau visu laiku bijis loģisks piegādātājs visās piegādes ķēdēs. Līdz ar to, kuri pirmie atguvās, tiem vajadzēja vairāk enerģijas. Un sekoja Japāna, Koreja, līdz ar to sākās konkurence starp pircējiem. Un pircēji piedāvāja lielākas, lielākas cenas.
Cenas aug nevis no pārdevējiem, bet no pircēju pieprasījuma."
Valdmanis sacīja: "Primāri tomēr tas ir ekonomikas kāpums un pieprasījums ražošanas sektoros, arī pieprasījums pēc elektroenerģijas, arī pēc siltumenerģijas un dzesēšanas. (..) Šie faktori ir noteicošie."
Lai visi gāzes kuģi neaizbrauktu uz Āziju, par gāzi vairāk jāsola maksāt arī Eiropas pircējiem. Tādējādi biržas cenas sāka augt arī Nīderlandē. Daudzi tajā nogaidoši skatījās kā brīnumā. Bet, kad cena nekritās, gāze jau bija kļuvusi vēl vajadzīgāka.
"Ja mēs salīdzinām, tad, protams, vēsturiski trubu piegādes balstījās uz ilgtermiņa līgumiem. Šobrīd LNG īpatsvara kāpuma dēļ sašķidrinātajai dabasgāzei lielāks skaits līgumu ir tieši pakārtots šīm "spot" tipiskajām svārstībām, kas ir gan lielākas, gan biežākas. Un tas arī ir tas, kur mēs šobrīd atrodamies, kur liela daļa gāzes līgumu ir piesaistīti mainīgajām "spot" cenām, tā saucamajām TTF Nīderlandes biržas līgumiem, un, ja, teiksim, "spot" cenas strauji sāka kāpt uz augšu, tad jau nākamajā dienā mēs to redzam savos rēķinos," norādīja SIA "RCH Lighthouse" valdes priekšsēdētājs, enerģētikas eksperts Kaspars Osis.
Ja cenas pasaulē līdzīgas, tad, piemēram, ASV kuģi ar LNG gāzi atkal ar prieku pietur Eiropas valstu ostās. Dati liecina, ka jūnijā ASV LNG kravām bija ievērojams Āzijas īpatsvars, bet 2021. gada decembrī Eiropa saņēma vairāk. Tiesa, kopējā LNG tirgū ASV tik lielas lomas vēl nav. Joprojām liela nozīme ir Krievijas gāzei. Saistībā ar Eiropu liela nozīmē ir gāzesvadam "Nord Stream 2", kuram gan traucē darboties Ukrainas un Krievijas konflikts. Birža uz to reaģēja ar vēl 10 procentu pieaugumu gāzes cenā, savukārt ekspertiem ir dažādi vērtējumi par šī savienojuma nozīmi.
Valdmanis norādīja, ka viņam nav izdevies atrast pārliecinošus datus, cik augsta ir Krievijas kapacitāte būtiski un īsā laikā palielināt piegāžu apjomu. Viņš piebilda, ka Krievija jau ir būtiski kāpinājusi apjomus 2021. gada beigās, kā arī eksperts pieļauj, ka arī paša Krievijā aukstajā laikā vajag vairāk gāzes. Tādējādi kapacitāte varētu nebūt tik liela, kā to sagaidītu ES.
Savukārt Ozoliņš norādīja: "Jautājums par "Nord Stream 2", kas ir tagad politiskais un drošības strīds, es teikšu, par to nav pat vērts runāt. Kad viņš vēl būs, un varbūt viņš nekad nebūs. Kamēr nenormalizēsies attiecības ar Krieviju, tikmēr viņiem jārēķinās, ka nauda [ap 10 miljardiem ASV dolāru] ir iesaldēta."
Pēc Oša teiktā, "Nord Stream 2" palaišana normalizētu piegādes Eiropai gāzes sistēmā kopumā. Ja konflikts neatrisināsies, arī nav paredzama cenu normalizācija planojamā nākotnē.
Arī Ozoliņš uzsvēra, ka nezina, kas notiks nākamajā rudenī, tādēļ nav skaidrs, kādas būs gāzes cenas. "Ja mums būs pilnīgi jāpārslēdzas visai Eiropai, tai skaitā Latvijai, uz kādu citu avotu, tas maksās dārgāk. Tad ir jāmeklē resursi Amerikā, Katarā. Jāsacenšas vēl sūrāk ar Ķīnu," sacīja eksperts.
Bet vai tas būtu reāli – Eiropai vispār iztikt bez Krievijas gāzes? Uzņēmuma "Latvijas gāze", kura lielākais akcionārs pašlaik ir Krievijas uzņēmums "Gazprom", valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis uzskata, ka nav iespējams.
"Tas nav reāli. Protams, kaut kādus apjomus tirgū ASV varētu piegādāt. Bet, ja mēs paskatāmies uz faktiskajiem skaitļiem, šobrīd Krievija vidēji pārdod Eiropas Savienībai 200, 210 miljardus kubikmetru gāzes. Eiropas imports – sašķidrinātā dabasgāze – šinī gadā ir 20, 30 miljardi. Par ko mēs runājam? Par desmitkārtīgu piegāžu palielinājumu. Un es domāju, ka pat visa pasaule šobrīd to iztrūkumu nevarētu kompensēt," sacīja Kalvītis.
Bet kādas ir viņa prognozes par gāzes cenu nākotnē?
"Sliktā ziņa ir tā, ka tagad Eiropas krātuves visdrīzāk būs pavasarī iztukšotas un vajadzēs visu sākt strauji uzpildīt. Un tas nozīmē, ka būs milzīgs pieprasījums pēc dabasgāzes, sākot ar aprīli. Kas neļaus tai cenai ievērojami kristies. (..) Tā ka es domāju, mēs esam iegājuši kādā paaugstinātas energoresursu cenu fāzē, kas var vilkties pāris gadu garumā," izteicās Kalvītis.
Arī elektrības cenas kāpj
Gāzes cenu lēciens kopā ar vēl vairākiem apstākļiem atstājis nopietnu nospiedumu arī uz elektrības cenām. Atšķirībā no gāzes tās tiek noteiktas izteikti reģionālāk, un Latvijas tirgošanās areāls ir "Nord Pool" birža, kurā ir savienoti Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas ražotāji un kuri katru dienu sola, ko un par cik var piedāvāt citiem. Darījumu priekšroka ir lētākajiem atjaunojamajiem resursiem, bet, ja tirgū to nav pietiekoši, tad tiek darbinātas jau citas – videi mazāk draudzīgas un dārgākas spēkstacijas.
2021. gadā notika viens slikts cenas scenārijs pēc otra. Norvēģu hidrolektrostacijām bija pārāk maz ūdens, kā arī par maz vēja, lai ražotu enerģiju. Arī ziema ir aukstāka, un daudzi sildās ar elektrību. Savukārt vasara karstāka – vajag darbināt kondicionierus. Loģiski ir, ka, ja pieprasījums aug, bet piedāvājums tam netiek līdzi, tad ceļas cena.
Šādos gadījumos noder tā saucamā balansējošā jauda. Latvijai tāda ir. "Latvenergo" trūkstošo elektrību varētu pieražot no gāzes, bet gāzes iepirkumos, ko tālāk sūknējuši Inčukalna gāzes krātuvē, dzīvojuši pēc biržas cenām, kuras arī kāpa.
Vēl viens cenas faktors, kas attiecas tieši uz Eiropas Savienību – ja elektrība tiek ražota no tā saucamajiem fosilajiem kurināmajiem un lielā apjomā, tad uzņēmumam nepieciešamas vēl CO2 kvotas. Proti, jāmaksā par gaisa piesārņošanu.
Likumsakarīgi auga arī šo kvotu cenas, jo, izrādījās, ka, tās iepērkot, lētāk nekā ar gāzi elektrību var saražot ar oglēm.
Ogļu dēļ par CO2 kvotām jāmaksā vairāk arī tiem, kas elektrību ražo no gāzes. Rezultātā ar vairākiem klientiem "Latvenergo" bijis spiests arī lauzt piegādes līgumus, jo par to cenu, kas bijusi fiksēta līgumā, uzņēmums vairs elektrību nav spējis piegādāt.
Eksperts Osis norādīja, ka kvotām iepriekš cena bija zem 20 eiro tonnā, bet pašlaik tā ir 80 eiro tonnā.
Par biržas cenām "Latvenergo" pirktajai gāzei ir vēl viens efekts. Tas attiecas uz visiem rīdziniekiem, kuru mājokļus apkurina "Rīgas siltums". Tādējādi gāzes cena ietekmē arī apkures rēķinus. Proti, uzņēmums "Rīgas siltums" aptuveni 30% no nepieciešamās siltumenerģijas saražo pats – pusi ar šķeldu, pusi ar gāzi, bet pārējos 70% iepērk no citiem siltumenerģijas ražotājiem. Galvenais piegādātājs "Latvenergo", kas termoelektrostacijās līdzās elektrībai ražo arī siltumu, un arī no gāzes. Gāzes cenām pieaugot, pieaug arī "Latvenergo" saražotā siltuma cena. Vēl pērn jūlijā cena par vienu megavatstundu TEC-1 bija 39,34 eiro, bet jau augustā 53,49 eiro. Tālāk ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas akceptu "Rīgas siltums" ceļ tarifu no 45,27 eiro par megavatstundu uz 57,31 eiro.
Vēl viens tarifa pieaugums bija no 1. novembra – līdz 66,76 eiro. Un vēl viens paredzēts no 1. marta. Pieaugušajām gāzes cenām seko arī šķeldas cena. "Rīgas siltumā" norādīja, ka cena šķeldai ir divas reizes augstāka nekā iepriekš.
Cenas Latvijā dažādas
Aina, vai un par cik pieaugs apkures tarifi Latvijas pilsētās un novados, var stipri atšķirties. Tas atkarīgs gan no tā, cik liels ir gāzes īpatsvars kurināmajā, kāds bijis noslēgts līgums – ar fiksētu cenu vai mainīgu pēc biržas. Vēl jāatceras arī par iespējamu šķeldas cenas celšanos.
Ja viss sakrīt veiksmīgi, pašlaik var dzīvot mierīgi. Piemēram, Aizkraukles pilsēta apkures tarifu šobrīd celt neplāno. "Pamatā mums Aizkrauklē ir divi apkures veidi, tātad dabasgāze un šķelda. Šķeldu kurina SIA "Seces koks". Mēs no viņiem iepērkam šo saražoto siltumu. Savās četrās katlumājās mēs kurinām tikai ar gāzi. Un, teiksim, pilsētai lielākā daļa, kas ir mūsu siltuma patērētāji pilsētā, tātad viņiem šī siltumapgāde tiek nodrošināta pamatā no ''Seces koka'' saražotā siltuma, kas ir no šķeldas," pastāstīja SIA "Aizkraukles siltums" valdes loceklis Edgars Bricis. Arī gāzes līgums iepriekš ticis noslēgts par fiksēto tarifu, kas šajā situācijā izrādījās izdevīgs.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā redzams, ka Salaspilī tarifi pieaugs, Jēkabpilī arī, Daugavpilī, Olainē, Jūrmalā un Siguldā arī, bet, piemēram, Rēzeknē tarifs būs zemāks pat par 13%. Rēzeknes siltumtīkliem ir sava koģenerācijas stacija. Siltumu patur sev, bet saražoto elektrību pārdod tālāk.
Uzņēmējiem gāzes cena ietekmē produktu cenas. Ir tādi uzņēmumi, kuri bez gāzes īsti iztikt nevar, jo ražošanā vajag sasniegt augstu temperatūru. Piemēram, "Valmieras stikla šķiedra", kura vairāk nekā 90% no savas produkcijas eksportē, Valmierā darbu dodot aptuveni 1200 cilvēkiem.
Pērn caurmērā uzņēmums mēnesī par gāzi un elektrību maksājis 800 tūkstošus eiro, tad tagad viena mēneša gāzes izmaksa varētu būt ap 3 miljoniem eiro.
Tas nozīmē, ka būs jāceļ produkcijas cenas. Uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Vēveris pastāstīja, ka pie scenārija jau tiek strādāts: "Faktiski tas ir tas, ko mēs šodien kā pretpasākumu varam darīt. Cenas nevarēsim celt bezgalīgi. Tas ir jāsaprot, jo konkurēsim ar Eiropas un ar Āzijas ražotājiem. Protams, ka Eiropā noteikti šis cenu pieaugums varētu atšķirties no tā līmeņa, kādus instrumentus dos katras valsts valdības. Kā palīdzēs, ko palīdzēs, jo tā enerģija plus mīnus katrā mājā ir pieaugusi, visticamāk, un ražošanas uzņēmumos plus mīnus līdzīgi. Jautājums ir par Āziju. (..) Kaut kur, visticamāk, tā robeža būs, kur pārdošanas cena plus transports no Āzijas būs zemākas nekā mūsu pārdošanas cenas."
