Latvijā kadastrālo vērtību galvenokārt nosaka apkārtējo darījumu vērtība. Kadastrālā vērtība mainās visai zonai, kuras tuvumā notikuši darījumi. Taču pasaules praksē ir arī daudz citu metožu.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniece Sarmīte Barvika, kura pašlaik atrodas ASV, norāda, ka atšķirībā no Latvijas daudzās pasaules valstīs kadastrālo vērtību ietekmē arī naudas plūsma, informācija par ienākumiem, ekspluatācijas izmaksas, kā arī tiek ņemta vērā informācija no dažādām datu bāzēm. “Mums nav informācijas par dažādu uzņēmumu ieņēmumiem, izmaksām, ekspluatācijas izmaksām, lai varētu novērtēt precīzi,” saka Barvika.
Solvita Zvidriņa, kura Valsts zemes dienestu vada pusgadu, atzīst – nepilnību pašreizējā vērtēšanā ir daudz. Piemēram, ir ap 200 dažāda veida apgrūtinājumu, kas ļauj būtiski samazināt kadastrālo vērtību, tātad maksāt arī mazāku nodokli. Taču, pievēršot apgrūtinājumiem vairāk uzmanības, atklājas, ka aptuveni 60 no oficiālajiem apgrūtinājumiem, iespējams, tieši otrādi – palielina, nevis samazina īpašuma tirgus vērtību.
“Apgrūtinājums, kas jūsu kadastrālo vērtību samazina, šobrīd ir tieši, ja jūs īpašums atrodas pie Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča. Tad jūsu kadastrālā vērtība tiek samazināta par 20%. Tad ir jautājums – ir vērtīga, ekskluzīva vai ne,” skaidro Zvidriņa.
Tāpat arī absurda var šķist situācija, ka dzīvojamajai ēkai kadastrālā vērtība šobrīd var būt lielāka nekā blakus esošai viesnīcai. Solvita Zvidriņa norāda – šīs un daudzas citas kadastrālās vērtēšanas nepilnības pirms izmaiņu ieviešanas plānots apspriest ar citu nozaru speciālistiem līdz nākamā gada martam.
Tomēr kadastrālo vērtību precizēšana daudzos gadījumos nozīmēs kadastrālās vērtības pieaugumu.
“Praktiski varētu būt tā, ka kādos gadījumos tā varētu samazināties, bet pārsvarā kadastrālajai vērtībai būtu jābūt atbilstoši tirgum, jo šobrīd daudzos gadījumos kadastrālā vērtība mums nesasniedz tos 85%,” norāda Zvidriņa.
Kadastrālajai vērtībai ir jāatspoguļo realitāte, tām jābūt precīzām. Uz to norāda arī Sarmīte Barvika. Tāpēc viņa uzsver, ka nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanā vēsturiskajiem iedzīvotājiem jāizmanto citas metodes.
Barvika piedāvā modeli, kāds tiek piemērots dārgajām darījumu teritorijām, piemēram, Ņujorkā: “Viens no modeļiem, kas ir pasaulē un kas ir arī Amerikā – kad ir mantotais nodoklis. Piemēram, nodoklim tiek nofiksēta tā darījumu vērtība, par kuru šis īpašums ir nopirkts. Un cilvēks maksā nodokli no tajā brīdī noteiktās vērtības līdz brīdim, kad atkal šis īpašums tiek pārdots. Vairākās dārgās teritorijās šāda prakse ir. Tas ir Ņujorkā un Kalifornijā.”
Līdzīga prakse dārgo darījumu teritorijās tiek attiecināta arī uz īres maksām, kas tiek nofiksētas. Jaunie iemītnieki nāk, rēķinoties ar spēles noteikumiem, bet vēsturiskie iemītnieki netiek padzīti.
To, ka izstumjot iedzīvotājus no centra, viņi var aizbraukt tālāk par pilsētas nomali un pamest valsti, kā nevēlamu iezīmi nosauc arī nodokļu un finanšu konsultāciju speciālists Jānis Zelmenis: “Ko mēs varam celt? Vai mēs tiešam saprotam maksātspējīgo pusi? Ko mēs gribam? Tas ir klasisks biznesa likums – neiedzen pretējo pusi stūrī, neiedzen viņu ārkārtas situācijā, lai viņš būtu spiests ar ārkārtas principiem aizstāvēties. Mēs esam tuvu tam. Vismaz viena Latvijas sabiedrības daļa risina šos izdzīvošanas jautājumus.”
Nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu otrdien, 11.aprīlī, skatīs arī valdības sēdē.
Ziņots, ka Finanšu un Tieslietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) secinājusi - lai īstermiņā nodrošinātu samērīgu kadastrālās vērtības pieaugumu, primāri būtu jānodrošina kadastrālo vērtību "iesaldēšana". Tas nozīmētu, ka kadastrālo vērtību bāzes, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, būtu jāsaglabā nemainīgas līdz 2019.gada 31.decembrim.
Finanšu ministrija arī uzskata - sakārtojot kadastrālās vērtības aprēķinu metodiku, būtiskākās problēmas tiks atrisinātas.
Tikmēr Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība) rosina samazināt kadastrālās vērtības nozīmi pie nodokļa aprēķināšanas.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) iepriekš nāca klajā ar ierosinājumu nodokli piemērot īpašumiem, kas vērtīgāki par 100 000 eiro.
