Kārlis Roķis: Šampaņa kungs, liels paldies, ka mums pievienojāties. Jūs vērojāt šī līguma ratifikācijas procesu parlamentā. Protams, vairākums to atbalstīja, taču debatēs tika pausta kritika šim nolīgumam. Ko jūs varētu no savas puses teikt šiem kritiķiem?
Fransuā Filips Šampaņs: Pirmkārt, man ir prieks būt Latvijā. Es vēlos uzsvērt Latvijas līderību ne tikai šīs dienas balsojumā, bet gan visā CETA virzības procesā. Tas man liek justies lepnam, jo aicinājumi pēc atvērtas un progresīvas tirdzniecības ir sadzirdēti. Es apsveicu Saeimas locekļus par šo soli. Kanāda grib būt Latvijas uzplaukuma un drošības garantēšanas partneris, un šodien tas tika skaidri nodemonstrēts.
Atbildot uz jūsu jautājumu, es varu teikt, ka tirdzniecībai ir jādot jūtams rezultāts vienkāršajiem cilvēkiem. Ja reiz ir panākts šāds līgums, to vajag pārvērst ieguvumos strādniekiem, patērētājiem un eksportētājiem. Tagad mūsu darbs kopā ar parlamentāriešiem, premjeriem un Ministru kabinetu locekļiem būs pārvērst šos ieguvumus jūtamus cilvēkiem.
Lai patērētāji redzētu vairāk produktu plauktos par zemākām cenām. Lai eksportētāji varētu brīvi eksportēt un galu galā cilvēki sajustu, ka šis līgums ir ieguvums viņiem visiem.
Daudzi kritiķi uzsver, ka caur šo līgumu Kanāda iegūs pieeju vairāk nekā 500 miljonu patērētāju lielajam Eiropas Savienības tirgum, bet Eiropai iegūs pieeju tikai 35 miljonu patērētāju tirgum Kanādā, kas ir ievērojami mazāks. Tādējādi kritiķi norāda, ka šis līgums ir tikai ar vienu ieguvēju un tā ir Kanāda.
Es teiktu tā – ja reiz jūs nevēlaties tirdzniecību ar Kanādu, tad ar ko gan jūs veidosiet savu tirdzniecību? Kanādā valda tās pašas vērtības, kādas Eiropā. Mēs visi vēlamies likumos un noteikumos balstītu brīvo tirdzniecību. Ko tas dos Latvijai? Es pateikšu. 60% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) ir atkarīga no tirdzniecības. Kanādā ir tas pats. Mums ir tikai 0,5% no pasaules iedzīvotājiem, bet mēs pārstāvam 2,2% no visa pasaules tirdzniecības apjoma.
Kādi būs ieguvumi Latvijai? Šobrīd mēs esam līguma apstiprināšanas procesā, tomēr ievedmuitu tarifi kritīs. Ja jūs, piemēram, no Latvijas eksportējat mēbeles uz Kanādu, ievedmuita samazināsies līdz nullei. Ja jūs importējat Kanādā pārtiku vai alkoholiskos dzērienus, kas Latvijas gadījumā būtu degvīns, tad šie eksporta tarifi saruks līdz nullei. Kas vēl varētu būt ļoti interesanti Latvijai?
Zinu, ka šejienes IT sektors ir ļoti inovatīvs. Tādējādi caur šo līgumu tam būs pieeja visam Kanādas IT tirgum. Jums atveras Kanādas publisko iepirkumu tirgus. Tas ir 200 miljardu Kanādas dolāru liels. Tas ir ļoti nozīmīgi.
Kuras ir tās produktu grupas, kurās Kanādas patērētāji varētu būt interese pirkt no Latvijas, un ko kanādiešu eksportētāji vēlētos pārdot šeit?
Ja skatāmies no Kanādas perspektīvas, piemērs ir zivju eksports. Tagad Kanādas eksportētājiem šai produkcijai ievedmuita ir 25% apmērā no kravas vērtības. Šie tarifi samazināsies līdz nullei. Tam jānodrošina gan lielāka izvēlei Latvijas patērētājiem, gan labākas cenas. Tas nozīmē, ka šie tirdzniecības līgumi ir veidoti priekš cilvēkiem, lai, aizejot uz tirdzniecības vietām, viņi redzētu plašāku izvēli un zemākas cenas.
Piemēram "Bombardier" lidmašīnas ir "airBaltic" flotē. Iespējama sadarbība arī tīro tehnoloģiju jomā, jo Kanāda ir līderis šajā jomā. Ceru, ka mēs varēsim sadarboties ar Latvijas partneriem, lai pārvadājumu bizness kļūtu videi daudz draudzīgāks. Piemēram "Bombardier C Series" lidmašīnas ir labākais piemērs – tās ir zaļākās savā kategorijā. To emisijas ir par 25% mazākas. Šie ir tie sektori, kuros mums ir jāstrādā kopā. Par to es esmu lepns.
Šīs ir diža diena Latvijai un Kanādai. Mēs kopā parādīsim pasaulei, ka ticam atvērtai tirdzniecībai. Tādai tirdzniecībai, kas spēj dot labumu sabiedrībai, pretojoties protekcionisma saucieniem, kas izskan pasaulē.
Latvija protams ir pirmā valsts, kas ratificējusi nolīgumu, bet Eiropā ir daudzas citas valstis, kurām šis līgums vēl būs jāratificē. Tādās valstīs kā Francija, Vācija un Nīderlande šogad gaidāmas vēlēšanas. Statistika rāda, ka varētu uzvarēt populistu partijas. Daudzi no šiem politiķiem ir solījuši ieņemt protekcionisma pozīcijas. Vai saistībā ar šo neredzat draudus?
Kā jau teicu – mums un mūsu Latvijas partneriem kopīgi jārāda ieguvumi no tirdzniecības. Tirdzniecība nozīmē lielāku izaugsmi, bet izaugsme nozīmē vairāk darbavietu.
Es drīzāk teiktu tā – visiem, kas piedalās vēlēšanās, vajadzētu domāt, kā stimulēt attīstību un veicināt darbavietu veidošanos. Kanādā mēs šo līgumu uztveram kā attīstības platformu vidusšķiras attīstībai.
Mums ir sociālā licence veidot šādu tirdzniecības dienas kārtību un būt progresīviem. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam ieguldījuši vidusšķirā, samazinājuši nodokļus vidusšķirai, ieviesuši bērnu pabalstus, investējuši infrastruktūrā. Mūsu cilvēki redz ieguvumus no brīvas tirdzniecības. Es gribētu cerēt, ka visas Eiropas Savienības politiskās partijas skatās šajā virzienā, jo galu galā mums būs jāatskaitās mūsu pašu cilvēkiem.
Šobrīd cilvēku prātus aizņem domas par nodarbinātību. Tādējādi katram, kas piedalās vēlēšanās, ir jāatbild uz jautājumu – ja tas nav CETA, kas būs alternatīva? CETA tieši ir vērsta uz izaugsmi. CETA aizstāv strādājošo intereses, aizstāv padziļinātas likumdošanas normas vides prasību ievērošanā, padziļina valdību iespējas regulējumam par veselības drošību. Ja jūs ticat tirdzniecībai, izaugsmei un darbavietu radīšanai, CETA ir šis pasaules zelta standarts. Ja reiz jūs to neatbalstāt, tad ko īsti jūs vispār atbalstāt?
Ja skatāmies uz Latvijas tirgu, tad tas ir ļoti mazs. Vai Kanādas kompānijas drīzāk neinteresē vairāk sadarbība ar Rietumeiropas valstīm, nevis sadarbība ar Austrumeiropu, jo Rietumeiropā tomēr pirktspēja ir augstāka?
Es domāju, ka tas drīzāk stiprinās cilvēku savstarpējās saites. Kanādā dzīvo tūkstošiem latviešu izcelsmes kanādiešu. Šie cilvēki būs ieinteresēti sadarbībā. Ja skatos uz aviācijas industriju, tad redzu "Bombardier" un "airBaltic" sadarbību. Tagad mums ir jānodrošina tas, lai mēs strādātu kopā valdību līmenī un nodrošinātu šīs iespējas.
Kanādas uzņēmējiem būs ļoti liela interese veidot sadarbību ar Latvijas IT sektoru, transporta sektoru, kā arī tīro tehnoloģiju jomā.
Šobrīd īstais darbs tikai sākas. Tāpēc veidosim tirdzniecību cilvēku interesēs, lai viņi no tās iegūtu.
