Elektrības tarifā sistēmas pakalpojumi – pārvade un sadale – veido samērā nelielu daļu: ap 10 līdz 20%.
Pārējā daļa ir elektroenerģijas cena un nodokļi. Tas faktiski nozīmē, ka sistēmas pakalpojuma tarifu pieaugumi milzīgas izmaiņas uz rēķiniem neatstās.
Pārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls" lēš, ka atkarībā no mājsaimniecību pieslēguma veida izmaksas lielākajai daļai Latvijas mājsaimniecību rēķinos varētu pieaugt par 60 centiem līdz 2,87 eiro mēnesī. Tomēr aprēķini tarifa izskatīšanas gaitā vēl var mainīties.
"Šobrīd tiešām vēl ir pāragri vērtēt konkrēto iespaidu. To varēs redzēt vēlāk, kad būs pārbaudītas izmaksas, to pamatojums, izmaiņas pašos aprēķinos, pēc tam kādā veidā tas tiks atspoguļots "Sadales tīkla" tarifos. Par konkrētu iespaidu varam šobrīd norādīt, ko komersants pats ir novērtējis. Līdz gala iespaidam tur vēl ir vairāki soļi veicami," skaidroja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons.
Līdz šā mēneša beigām savus jaunos tarifus iesniegt plāno sadales sistēmas operators "Sadales tīkls", kura tarifu tiešā veidā ietekmē "Augstsprieguma tīkla" plānotās izmaiņas. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norādīja, ka pamatā izmaiņas plānotas līdzīgas gan tiem, kuri elektrību izmanto daudz, gan arī tiem, kuri to izmanto maz.
"Sadales pēc būtības ir kaut kas līdzīgs mobilo tālruņu operatora tarifiem. Neatkarīgi no tā, cik mēs minūtes runājam pa tālruni, mēs iegūstam to pakalpojumu un šī iespēja runāt maksā," pastāstīja "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs.
Patlaban vēl nav skaidrs, kad minētās tarifu izmaiņas varētu stāties spēkā – "Augstsprieguma tīkls" izmaiņas pieteicis no nākamā gada 1. marta, savukārt "Sadales tīkls" cenu pieaugumu paredz no 1. jūlija. Tikmēr regulators skaidro, ka vēlētos, lai abi tarifi spēkā stājas reizē.
"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone atklāja, ka pieaugušās izmaksas uzņēmumam pirmajā pusgadā radījušas zaudējumus septiņu miljonu eiro apmērā. Gada griezumā kompānijas zaudējumi varētu būt vēl ievērojami lielāki.
"Šī gada kopējos zaudējumus mēs lēšam aptuveni 50 miljonu eiro apmērā. Tātad, ja paliek augsta elektroenerģijas cena un jauns tarifs netiek apstiprināts, tad atkarībā no elektroenerģijas cenas AST turpina ciest desmitos miljonu mērāmus zaudējumus," sacīja Jēkabsone.
Infrastruktūras pakalpojumu tarifos vēsturiski elektrības izmaksas veidojušas salīdzinoši nelielu daļu. Tomēr resursa cenas vairākkārtējs kāpums uz tarifu atstājis būtisku ietekmi.
