Laikraksts “Financial Times” brīdinājis, ka rudenī, neskatoties uz vienošanos par norēķinu termiņu atlikšanu ar starptautiskajiem kreditoriem, kas ļaus ietaupīt gandrīz sešus miljardus dolāru, Ukrainas finanšu resursi var beigties. Kopš kara sākuma Valsts banka jau nodrukājusi vairāk nekā 240 miljardus grivnu, kas kopā ar citu faktoru ietekmi būtiski paātrināja inflāciju un nacionālās valūtas devalvāciju.
Ukrainas parlaments nesen palielināja šī gada valsts budžeta izdevumus par vairāk nekā 270 miljardiem grivnu. Faktiski visa šī nauda tiks novirzīta drošībai un aizsardzībai. Tiek lēsts, ka šī gada izdevumi būs gandrīz divas reizes lielāki, nekā bija paredzēts "miera laika budžetā", un budžeta deficīts gada beigās varētu sasniegt 25% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ukrainai daudz darāmā ne tikai militārajā, bet arī ekonomikas frontē. Jācer uz stingru starptautisko partneru palīdzības piešķiršanu, pašu ienākumu atjaunošanu, atdzīvinot uzņēmējdarbību un palielinot eksportu, jāietaupa uz "nemilitāriem" izdevumiem.
Pēc Nacionālās bankas vadītāja Kirila Ševčenko teiktā, valdībai ir četri veidi, kā segt budžeta robu:
- iepriekš uzkrāto rezervju izmantošana, kas gan ir ierobežotas;
- līdzekļu piesaiste vietējā tirgū;
- deficīta samazināšana, optimizējot izdevumus un meklējot papildu ienākumu avotus, jo īpaši aizpildot budžetu ar nodokļiem;
- emisiju finansējums.
Kā vēsta medijs “Ukrinform”, eksperti uzskata, ka budžeta deficīts galvenokārt jāfinansē nemonetārā veidā. Paredzamais ārējais finansējums šī gada otrajā pusē ir 18 miljardi ASV dolāru, kas ir liela summa, taču ievērojami mazāka par valsts vajadzībām. Kā raksta bijušais Valsts bankas vadītājs Oļegs Čurijs, lai novērstu ekonomisku nelaimi Ukrainā un saglabātu tās spēju cīnīties, sabiedrotajiem tuvākajā nākotnē ir ievērojami jāpalielina finansiālais atbalsts, izmaksājot aptuveni 4–5 miljardus dolāru mēnesī.
Tuvojoties rudenim, ukraiņi tiek brīdināti par lielāku inflācijas kāpumu. Gaidāms, ka Ukrainā pārtikas cenas var pieaugt par trešdaļu. Pārtikas krājumus varēs veidot arī septembrī, kad zemnieki sāks “nolaist” savām precēm cenas, jo viņiem vieglāk būs pārdot vairāk produkcijas cilvēkiem tagad nekā tērēt naudu to uzglabāšanai vēlāk.
Situāciju pārtikas nodrošinājuma jomā komentēja Tirdzniecības ķēžu piegādātāju asociācijas priekšsēdētājs Oleksijs Dorošenko: “Vēl aptuveni divus gadus mēs varam “labi gulēt”. Varbūt pietrūks tikai atsevišķu kultūru, bet kopumā produktu pietiks. Ar produkcijas daudzumu problēmu nebūs, bet ar cenām gan būs.” Vienlaikus viņš aicināja ukraiņus parūpēties par krājumiem aukstajam gada periodam.
Ukrainai tik svarīgajai lauksaimniecības nozarei būtisks ir eksports, kas arī, protams, ir veids, kā valstij nopelnīt naudu. Kopumā, pēc Valsts statistikas dienesta datiem,
pirmajā pusgadā no Ukrainas eksportēto preču vērtība bijusi par 24% mazāka.
Bet būtiski, ka atsākts graudu eksports no Ukrainas ostām pa Melno jūru. Cerības eksportā tiek liktas tieši uz lauksaimniecību, jo vietējā metalurģija kara laikā ievērojami cietusi un ar ātru eksporta potenciāla atjaunošanos šajā nozarē nevar rēķināties.
Ukrainas Agrārās padomes priekšsēdētāja vietnieks Deniss Marčuks izteicies, ka graudu un eļļas augu sēklu eksporta rādītājs augustā var sasniegt 4 miljonus tonnu, kas ir vairāk nekā 50% no pirmskara līmeņa. Viņš atzinis – ja Ukraina vēlas sasniegt pirmskara līmeni, Melnās jūras ostās mēnesī jāpiekrauj 80–100 kuģu. Pirmajās 20 dienās pēc eksporta atsākšanās Ukrainas ostas bija pametuši teju 30 kuģu. Tas ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem ienesīs aptuveni pusotru miljardu dolāru.
Pastāv viedokļi, ka valsts kasi varētu papildināt arī uz importa rēķina, proti, palielinot importa nodokļus. Nodokļus varētu paaugstināt arī valūtas maiņas darījumiem. Arī akcīzes nodokļa atgriešana degvielai dos budžetam dažus miljardus grivnu.
Savukārt Valsts īpašuma fonds paziņojis par plāniem šogad privatizācijas procesā piesaistīt no 600 miljoniem līdz 1 miljardam grivnu. Pārdošanai tiek gatavotas likvidētas maizes rūpnīcas, spirta rūpnīcas un vairāki nekustamie īpašumi, kas varētu interesēt mazos un vidējos uzņēmumus, kas kara dēļ ievērojami cietuši.
Uzņēmumi tagad pārceļas no frontes līnijām uz valsts rietumiem, šai Ukrainas daļai kļūstot par jauno ekonomikas centru un ražojot dažnedažādas lietas. Uzņēmēji un no jauna atdzimušie uzņēmumi veido arvien ciešākas attiecības ar Eiropas valstīm. Lai veicinātu biznesa kontaktus, valdība lēmusi atļaut Ukrainas uzņēmējiem, kuri oficiāli maksā algas un nav parādā nodokļus un nodevas, ceļot uz ārzemēm.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
