Ēnu ekonomika ir viens no mūsu tautsaimniecības lielākajiem bremzētājiem, kā dēļ ir zemas pensijas un algas publiskajā sektorā, kā arī nepietiekams investīciju apjoms, sacīja Kariņš. Vienlaikus viņš uzsvēra cieņpilnas attieksmes nepieciešamību pret godprātīgajiem maksātājiem.
“Mums ir uz salīdzinoši zemām algām vislielākās nodokļu likmes Ziemeļeiropā un Skandināvijā, bet nodokļu iekasējamība pret IKP [iekšzemes kopproduktu] – viena no viszemākajām. Tas neiet kopā. Kāpēc standartrežīmā ir jāmaksā visi nodokļi, bet ir citi legāli režīmi, kur nav? Ko tad tas viens būtu darījis labāk vai sliktāk par otru? Abi it kā godīgi nodokļu maksātāji, bet no viena mēs prasām, kā ārzemēs esmu redzējis, ka ēzeļus sit līdz asinīm, bet, no otras puses, staigā svilpodams. Es pārspīlēju, protams. Mēs strādāsim, lai izlīdzinātu. Bet svarīgi, protams, arī sabiedrībā saprast, ka nemaksāt nodokli nozīmē atņemt kādam pensiju, atņemt kādam ārstam algu, atņemt skolotājam algu. Mums ir valdībai jādomā, kā to sistēmu uzlabot,” sacīja Kariņš.
Kariņš atgādināja, ka nodokļu sistēmu plāno analizēt 2021.gadā.
Tāpat viņš izteicās, ka viņa mērķis būtu mazināt nodokļus, ja vairums sabiedrības tos godprātīgi maksātu. “Mums jāskatās, kā skandināvi var dzīvot ar zemākām likmēm, bet iekasēt vairāk. Tas saistīts ar to, ka visi maksā. Bet tas saistīts arī ar to, ka slieksnim mazajiem uzņēmējiem jābūt zemākam, piemēram, to varētu darīt ar neapliekamo minimumu. Mans mērķis būtu ilgtermiņā samazināt likmes, lai iekasētu vairāk.
Ja visi samet pa druskai, sanāk ļoti daudz. Bet pašlaik mums ir nevienlīdzīga situācija, kas daudzos rod netaisnības izjūtu: kāpēc man maksāt nodokļus, ja kaimiņš var nemaksāt,” sacīja premjers.
Tikmēr VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme akcentēja, ka dienests pret uzņēmējiem cenšas izturēties ar aizvien laipnāku un cieņpilnāku attieksmi. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka VID rīcībā esošie analītiskie rīki arvien veiksmīgāk ļauj atklāt ēnu ekonomikā darbojošos.
“Es ceru, ka uzņēmēji arvien vairāk noticēs mums, ka mēs zinām šīs lietas, zinām, cik lieli nodokļi būtu jāmaksā un to arī darītu.
Mūsu mērķis ir brīvprātīga nodokļu nomaksa. Tikai tad mēs varam mazāk iejaukties uzņēmējdarbībā.
Ja mums izdotos kā Zviedrijā, ka 90% būtu brīvprātīgi nomaksāti. Šobrīd mums ir tikai 57%. Mums ir jāiet pakaļ 30% un jāskatās. Mēs gribētu, lai vēl manā darba laikā mēs sasniegtu vismaz 65% un tuvotos tiem 90%,” sacīja Jaunzeme.
Viņa uzsvēra, ka ēnu ekonomika ir tā, kas bremzē Latvijas attīstību: “Jo, esot ēnu ekonomikā, uzņēmums nevar ņemt kredītus, nevar attīstīties, nevar arī apgūt jaunus tirgus, jo - kurš gan vēlēsies sadarboties ar uzņēmēju, kuram nav skaidras finanšu perspektīvas. Tādēļ ēnu ekonomikas [mazināšana] ir un paliks mūsu galvenais uzdevums kopā ar cieņpilnu attieksmi un brīvprātīgu nodokļu nomaksu.”
Kariņam nācās atbildēt arī uz žurnālistu jautājumu par aizvien nekliedētajām aizdomām, ka viņa valdības labklājības ministres, partijas “KPV LV” politiķes Ramonas Petravičas ģimenes uzņēmums, iespējams, ir maksājis aplokšņu algas. Premjers gan bija izvairīgs, sakot – ja Petravičai izsniegta pielaide valsts noslēpumam, viņas pagātne ir vispusīgi izvērtēta.
VID vadītāja Jaunzeme savukārt piebilda, ka
vērsusies ar priekšlikumiem Finanšu ministrijā, lai turpmāk VID lēmumi pārbaužu lietās būtu publiskojami.
Viņa atgādināja premjeram par vairākiem VID gatavotiem likumprojektiem, kas iesprūduši Finanšu ministrijas gaiteņos: "Ieņēmumu dienests ir iesniedzis priekšlikumus Finanšu ministrijā, lai mūsu lēmumi būtu publiskojami. Ļoti ceru, ka uz rudens sesiju tie varētu nonākt Ministru kabinetā un Saeimā."
Ministrijā informēja, ka VID sagatavotajam likumprojektam bija nepieciešamas garš saskaņošanas process, jo pret lēmumu atklātību iebilda uzņēmēju organizācijas. Pirms Jāņiem grozījumi iesniegti Valsts kancelejā un drīzumā varētu tikt skatīti valdībā.
