ĪSUMĀ:
- Kariņš saka, ka ilgtermiņā virzāmies uz Ziemeļeiropas labklājības modeli, nākamais darbs - palielināt budžeta ieņēmumus.
- Reizniece-Ozola noraida pārmetumus par viņas virzīto nodokļu reformu un kritizē novadu reformu.
- Plāns paredz nodokļus mainīt, izvērtējot līdzšinējos reformas pasākumus.
- Fiskālās disciplīnas padome atgādina - nākamgad izdevumi jāsamazina par 94,6 miljoniem eiro.
„Manuprāt, mēs virzām mūsu valsti uz Ziemeļeiropas labklājības modeli. Tas nozīmē, ka mums ir zināmas lietas, zināmi paradumi jāmaina valstī,” sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), Saeimas Budžeta, finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputātiem prezentējot budžeta plānus un tālāku vīziju. Lai arī lēnāk kā plānots, ekonomika aug un izdevumi palielināti par 600 miljoniem eiro. Pensiju indeksācijai paredzēti vairāk nekā 100 miljoni, tāpat līdzekļi novirzīti administratīvi teritoriālajai reformai, izglītības un veselības reformām un daudzām citām jomām.
Atbildot opozīcijas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim ("Saskaņa") uz jautājumu par pārāk lēnu virzību uz iecerēto Ziemeļvalstu dzīves līmeni un pasākumiem tā sasniegšanai, premjers norādīja, ka tas ir ilgtermiņa mērķis, bet nākamajā gadā līdz aprīlim taps nodokļu izmaiņu plāns no 2021. gada.
„Jūs teicāt, ka ar šo budžetu mēs tuvojamies Ziemeļvalstu līmenim un ka šajā budžetā ir vairākas reformas. Ar ko precīzi mēs tik ļoti tuvojamies Ziemeļvalstu līmenim?” vaicāja Dombrovskis.
„Jūs varbūt nedaudz mani pārpratāt, un tas ir saprotami. Līdz ar pēdējo reformu, kas tika veikta 2017. gadā, mēs zaudējam budžeta ienākumos apmēram 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Mūsu valdības mērķis ir līdz aprīļa beigām izstrādāt redzējumu, kā uzlabot nodokļu sistēmu kopumā, kas būtu spēkā no 2021. gada. Tas būs mūsu kopējais izaicinājums, kā palielināt budžeta ieņēmumu īpatsvaru pret IKP sabiedrībai mazāk sāpīgā veidā un panākt lielāku taisnīgumu!” sacīja Kariņš.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība), kuras vadībā tapa neviennozīmīgi vērtētā nodokļu reforma, uzsvēra, ka premjera minētie līdzekļi ir palikuši tautsaimniecībā līdz ar sniegto iespēju uzņēmējiem bez nodokļu sloga ieguldīt attīstībā. Politiķe gan nekavējās kritizēt trūkumus administratīvi teritoriālas reformas un valsts budžeta plānos.
„Kas mulsina, iepazīstoties ar reformas plāniem, un to atzīst arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, ka arī pēc reformas līdz 2030. gadam būtiski kritīsies iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju situācija jaunajās pašvaldībās ne par matu neuzlabosies. Tas nozīmē, ka reforma ir tikai kartes pārzīmēšana un nav domāts ne par kādiem instrumentiem, kas ļautu reģioniem pēc būtības attīstīties un dzīvot labāk. Arī nākamā gada budžeta projekts diemžēl nepiedāvā nevienu risinājumu, tieši otrādi, lielu resursu daļu atņem pašvaldībām,” sacīja Reizniece-Ozola.
Valdības otrdien akceptētais plāns paredz, ka gaidāmās nodokļu izmaiņas notiks, vispirms izvērtējot līdzšinējās nodokļu reformas pasākumus.
Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam Latvijā nākamgad izdevumi būtu jāmazina par 94,6 miljoniem eiro, un uz to deputātiem norādīja arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais.
„Ja Saeimā ir sarunas, ka varētu vairāk, tad te jāņem vērā mūsu uzņemtās saistības, ko paredz Fiskālās disciplīnas likums. Viens britu eksperts teicis, ka fiskālie nosacījumi nekur neder un neviena valdība nespēj pie tiem pieturēties, visu laiku tos pārkāpj. Katru gadu jālieto ļoti radoša matemātika, lai varētu tos sasniegt,” stāstīja eksperts.
Plānots, ka budžeta projektu pirmajā lasījumā skatīs nākamnedēļ, 30. oktobrī, un tad deputātiem būs divas dienas, lai līdz 1. novembrim iesniegtu priekšlikumus. Galīgajā lasījumā budžeta likumprojektu paredzēts pieņemt 13. un 14. novembrī.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets 11. oktobrī akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Tagad lemšana par budžetu ir Saeimas deputātu rokās. Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.
Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020.gadā bija jāpārsniedz 100 miljonus eiro, taču tā vietā ir paredzēti aptuveni 43 miljoni eiro, un mediķi solīja protesta akcijas.
Protestēt varētu arī skolotāji, jo no nākamā gada janvāra ir paredzēta pedagogu algu celšana atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātajam grafikam, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra nauda nav paredzēta.
