Ja pirms kara Finanšu ministrija (FM) šogad prognozēja Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 4% apmērā, tagad prognoze samazināta par pusi. Valdības apstiprinātajā stabilitātes programmā, kas ir ievads nākamā gada valsts budžeta izstrādē, tā sauktā fiskālā telpa jeb valsts iespējas nākamgad finansēt jaunus pasākumus aprēķināta 146 miljonu eiro apmērā. Šāda summa paliek, kad atņem paredzēto izdevumu pieaugumu aizsardzībai un iekšlietām. Finanšu ministrs piesardzīgi atzina, ka finanšu rādītāji esot pārsteidzoši labi.

"Mums bija tikšanās ar komercbanku pārstāvjiem, un viņi visi norāda, ka, vērtējot uzņēmēju apgrozījumu, šis kara šoks bija kādu vienu, pusotru nedēļu, un pašreiz biznesa aktivitātes līmenis ir atgriezies pirmskara apstākļos. [..] Tas ir ļoti labs un pozitīvs rādītājs," teica Reirs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka situācija var arī pasliktināties. Ministrija prognozēja  – ja tirdzniecība ar Krieviju izbeidzas pilnībā, tajā skaitā gāzes imports, IKP šogad nepieaugtu, savukārt inflācija varētu sasniegt 11%. Pat ja pesimistiskais scenārijs nepiepildās, FM inflāciju prognozējusi 8,5% apmērā. Šobrīd tiek gatavoti pasākumi, kā cenu kāpumu kompensēt mazturīgajiem iedzīvotājiem. Finanšu ministrs norāda, ka valsts nevar atļauties tik visaptverošu atbalstu kā apkures un elektrības rēķinu mazināšanā, kad atbalstu saņem visi iedzīvotāji.

Viņš arī uzsvēra – tuvākajos gados Latvijai jāpārfinansē iepriekšējie parādi. Nākamgad vien jāatdod 1,6 miljardi eiro. Tā kā procentu likmes aug, parāda vadība izmaksās arvien dārgāk.

"Ar gadiem pieaugot šiem procentiem, visa summa var sadārdzināties, un tas jau ir vairāk nekā 100 miljoni eiro. [..] Sauklis "Aizņemamies tāpēc, ka parāds ir par velti", nākotnē nes papildu izdevumus. Un tā nākotne pienāca ātrāk, nekā mēs gaidījām," atzina ministrs.

Fiskālās disciplīnas padomes loceklis ekonomists Mārtiņš Āboliņš stāstīja, ka salīdzinoši Latvijas parāda rādītāji joprojām ir labi, jo deficīts pērn izrādījies, mazāks nekā plānots gada sākumā. Tomēr stimulēt ekonomiku uz deficīta rēķina vairs nevar arī tāpēc, ka tas vēl vairāk celtu cenas.

"Inflācijas līmenis jau ir augsts. Tas nozīmē, ka jebkādi vispārīgi ekonomikas sildīšanas papildu pasākumi, visticamāk, veicinātu cenu kāpumu tālāk.

Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas atbalstu [sniegt] mērķētāku, jo arī potenciāli izmaksas varētu būt diezgan lielas," vērtēja ekonomists.

Viens no atbalsta variantiem ir 200 eiro vienreizējs pabalsts pensionāriem, kuru ienākumi nepārsniedz noteiktu slieksni, šonedēļ teica labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie"). Reirs norādīja, ka tas atbilstu uzstādījumam, ka atbalstam jābūt mērķētam, tomēr diskusijas par to vēl esot priekšā. Visticamāk, īpašus atbalsta pasākumus vajadzēs arī rudenī līdz ar apkures sezonas sākumu.