Viņš informēja, ka Kazahstānā jau ir izveidota brīvā ekonomiskā zona "Horgosa-Austrumu vārti" uz Ķīnas-Kazahstānas robežas, kurā ir izveidota industriālā zona, loģistikas centrs, kā arī konteinerkravu "sausā osta" gandrīz 150 hektāru platībā.
Alpisbajevs sacīja, ka Latvijas-Kazahstānas savstarpējā kravu apgrozījumā maksimums tika sasniegts 2012.gadā ar 3,4 miljoniem tonnu, bet vēlāk apjomi sāka samazināties. Savukārt "Kazakstan temir žoli" konteinerpārvadājumu apjoms pērn ir audzis divkārt.
"Lai audzētu starpvalstu pārvadājumu apjomu, mums ir jākoncentrējas uz konteineriem nevis ģenerālkravām. Tādēļ ierosinu "Horgosas-Austrumu vārtu" teritorijā izveidot kopīgu loģistikas centru, kas ļautu daudz efektīvāk formēt kravas un konteinervilcienus no Ķīnas robežas uz Latviju. Tāpat arī aicinu veidot kopīgu transporta tarifu politiku," sacīja Alpisbajevs.
Ķīnas kravu pārvadājumu attīstība uz Eiropu ir ne tikai Latvijas, bet arī Kazahstānas interese. Pēdējo gadu laikā šī Vidusāzijas valsts ieguldījusi milzu līdzekļus savas transporta infrastruktūras attīstībā.
Ja Latviju un Baltijas reģionu var uzskatīt par Austrumu vārtiem uz Rietumiem, tad Kazahstāna viennozīmīgi ir Rietumu atslēga uz Austrumu vareno tirgu. Latvijai sadarbība ar Kazahstānu ir vitāli svarīga, ņemot vērā plānus attīstīt kravu pārvadājumus no Ķīnas.
Līdzīgi kā Latvija arī Kazahstāna ir tranzīta valsts. Šī nedēļa izstādē “Expo 2017” veltīta tieši šai nozarei. Pirmdien Latvijas paviljonā starptautiskā konferencē pārrunāt abu valstu sadarbību loģistikas jomā pulcējās gan uzņēmēji, gan politiķi. Pasākumu atklāja Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Kazahstānas vicepremjers Askars Mamins.
“Šodien Latvijas transporta prioritāte ir attīstīt konteinerpārvadājumus uz Āzijas valstīm, kā arī kravu plūsmas nodrošināšana pretējā virzienā. Lai attīstītu šo mērķi, nepietiek vien ar Latvijas labi attīstīto infrastruktūru. Ir jāveido daudz ciešāka sadarbība ar partneriem – šajā gadījumā ar Kazahstānu, kā lielāko un nozīmīgāko partneri reģionā,” uzsvēra Vējonis.
Savukārt Mamins norādīja, ka attīstītā Latvijas un Kazahstānas transporta infrastruktūra ļauj būtiski samazināt kravu piegādes laikus, tādējādi palielinot kopējo kravu plūsmas dinamiku Eiropas un Āzijas reģionā.
“Šajā dinamiskajā Ķīnas, Dienvidaustrumāzijas un Eiropas valstu tirdzniecības attīstības fonā aktuāls kļūst jautājums par “Lielā zīda ceļa” projekta tālāko attīstību, iekļaujot tajā Latviju, kurai jau ir lielas transporta un loģistikas nozares potenciāls. Tas Latvijai dod potenciālu kļūt par reģionālu transporta mezglu,” sacīja Mamins.
Gatavojoties Ķīnas kravu plūsmai, Kazahstāna pēdējo deviņu gadu laikā aktīvi attīstījusi savu dzelzceļa sistēmu. Tajā ieguldīti jau 26 miljardi ASV dolāru un tuvākajos gados investīcijas augs vēl par deviņiem miljardiem. Neatkarības gados Kazahstāna uzbūvējusi 2200 kilometrus jaunu dzelzceļa līniju.
Hargosas kravu terminālī, kas atrodas netālu no Kazahstānas robežas ar Ķīnu, nonāk vairums Ķīnas kravu, kas tālāk tiek sašķirotas un vestas vai nu uz Krieviju, Baltijas valstīm vai citiem klientiem. Gadā terminālis spēj apkalpot vismaz 250 tūkstošus konteineru. Kazahstānas Dzelzceļam ir plāni attīstīt pārkraušanas apjomus vēl vairāk, dubultojot tos nākamo gadu laikā.
Centieni piesaistīt Ķīnas kravas pēdējo gadu laikā ir arī Latvijas ostām un “Latvijas dzelzceļam”. Pagaidām gan bijuši tikai izmēģinājuma vilcieni.
Kazahstānas transporta uzņēmumu savienības “Kazlogistics” ģenerāldirektors Kanats Almagambetovs uzskata, ka potenciāls šajā jomā Latvijas uzņēmējiem ir. “Te svarīgi, lai kravu plūsma būtu arī vilcienu atceļā uz Ķīnu. Tad, kad konteineri un vagoni būs piekrauti abos virzienos, tad maršruts viennozīmīgi mainīsies par labu Latvijai,” sacīja Almagambetovs.
Kazahstānas partneri gan uzsver, lai piesaistīti kravu apjomus, tas jādara kopīgiem spēkiem.
“Tādas kravu plūsmas, kas būtu gatava un gaidītu, kad to varētu palaist, vienkārši nav. Tāpēc es aicinu savus Latvijas kolēģus nākt un investēt Kazahstānā. Mēs esam gatavi kopuzņēmumu veidošanai. Tāpat mēs esam gatavi nākt un ieguldīt Latvijā,” sacīja sacīja "Kazakstan temir žoli" valdes priekšsēdētājs Kanats Alpisbajevs.
Šāda kopuzņēmumu veidošana Horgusas terminālī piedāvāta “Latvijas dzelzceļa” meitas kompānijai “LDZ Loģistika.”
“Mums ir vienošanās, ka mēs tuvākajā laikā brauksim uz Horgusu, tiksimies ar Kazahstānas pārstāvjiem. Skaidrs ir viens - mēs nekad nesāksim no kaut kā liela, nezinot, vai tas atmaksāsies vai nē. Mēs varam sākt ar mazu, nosacīti konteineru vietu, vienoties par nosacījumiem, kā sākotnēji strādāt,” pauda “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
Pēc Bērziņa teiktā, pirmdien uzņēmumu vadītāju sarunās panākta vienošanās jau tuvāko divu mēnešu laikā precizēt potenciālos kopuzņēmumu sadarbības nosacījumus, lai to vēlāk piedāvātu apstiprināšanai valdībā.
