Kazāks norādīja, ka viņš redz kopumā četras lietas, kas būtu jādara, lai Latvijas Banka padarītu par jaudīgu struktūru, kas varētu arī vairāk palīdzēt Latvijas ekonomikas attīstībai. Pirmkārt, daudzas lietas, ko Latvijas Banka var darīt lētāk, nemazinot kvalitāti. Proti, būtu jāuzlabo efektivitāte – ir iespējams samazināt darbinieku skaitu, sākot ar augstāko vadību.
Pašlaik Latvijas Bankā ir divu līmeņu pārvaldība – padome un valde,
Taču būtu mērķtiecīgi nākotnē virzīties uz viena līmeņa pārvaldību – tikai ar padomi, kas pārņemtu valdes funkcijas, lēsa Kazāks.
"Mazāks cilvēku skaits bankas augstākajā vadībā būtu gan finansiāli efektīvāk, gan arī lēmumu pieņemšana būtu ātrāka un šī pārvaldības struktūra līdz ar to būtu demokrātiskāka," pauda Kazāks.
Otrkārt, Latvijas Bankai būtu jākļūst par spēcīgāku Latvijas finanšu sistēmas mugurkaulu, "kurā ieklausās un kura ieklausās". Latvijas Banka tāda varētu kļūt pēc tam, kad tai pievienotu Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).
Pašlaik Latvijas Bankā strādā 482 cilvēki, bet FKTK 180 cilvēki.
Ja FKTK pievienotu centrālajai bankai, četru gadu perspektīvā darbinieku skaits Latvijas Bankā varētu būt apmēram 520, sprieda Kazāks.
Tas, pēc viņa teiktā, būtu būtiski mazāk nekā pašlaik, un tas tiktu panākts, efektivizējot Latvijas Bankas un FKTK atbalsta funkcijas.
Vēl Latvijas Banka var sniegt krietni lielāku atbalstu ekonomikai, piemēram, tehnoloģiju jomā. Savukārt kā ceturto darāmo darbu Kazāks minēja darbu Eiropā.
"Latvijas Banka ir ar vienu balsi, tāpat jebkura cita eirozonas valsts, un piedalīties eirozonas monetārās politikas diskusijās ir absolūti svarīgi, lai tiktu pieņemti pareizi lēmumi, lai Latvijas balss tur būtu pārstāvēta, jo spēcīga eirozona nozīmē arī spēcīgu Latvijas ekonomiku," sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Kazāks teica, ka viņu līdz šim uzrunājuši dažādu Saeimas frakciju politiķi, lai dzirdētu viņa redzējumu par Latvijas Bankas nākotni.
Pašlaik neviens kandidāts uz Latvijas Bankas prezidenta amatu vēl nav izvirzīts. Saskaņā ar noteikto kārtību to var darīt vismaz desmit Saeimas deputātu grupa.
KONTEKSTS:
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas 21. decembrī. Kandidatūras šim amatam jāizvirza no 22. līdz 29. novembrim. Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas prezidentu pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.
Līdz šim starp amata kandidātiem minēti Latvijas Bankas padomes loceklis Kazāks, bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre un Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, kuri ir apliecinājuši gatavību ieņemt šo amatu un jau tikušies ar atsevišķām partijām. Tāpat starp iespējamiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu minēts arī Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze un Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, kurš savukārt ir izteicies, ka par šo amatu nav īpaši ieinteresēts.
Bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.
