Ķīnas valdības pārstāvji informēja, ka jaunos muitas tarifus no 1. jūnija piemēros no ASV importētajām precēm 60 miljardu dolāru jeb aptuveni 53,5 miljardu eiro vērtībā.
Nodeva atsevišķām preču grupām būs no 5% līdz 25%. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka valsts nepadosies ārējam spiedienam, savukārt ekonomikas eksperti lēmumu nodēvēja par spēcīgu atbildi Vašingtonai.
KONTEKSTS:
Tramps 10. maijā pēc neveiksmīgās kārtējās tirdzniecības sarunu kārtas pieņēma lēmumu par 10% līdz 25% paaugstināt muitas tarifus no Ķīnas importējamām precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Baltais nams arī pieļauj iespēju nākotnē piemērot papildu nodevas vēl vairākām no Ķīnas importētu preču grupām.
Tramps jau uzreiz pēc stāšanās ASV prezidentam amatā kā vienu no prioritātēm izvirzīja tirdzniecības politikas maiņas, apsūdzot citas pasaules valstis par Savienot Valstu izmantošanu.
Tirdzniecības strīdus Vašingtona izvērsa gan ar savām kaimiņvalstīm, gan sabiedrotajiem Eiropas Savienībā. Ķīnu Tramps apsūdz par negodprātīgu tirdzniecības praksi, viņš grib samazināt tirdzniecības deficītu, kas pēdējās desmitgadēs arvien pieaudzis. Vašingtona Pekinu apsūdz arī par intelektuālā īpašuma zagšanu, kā arī ārvalstu firmu tehnoloģiju piespiedu nodošanu ķīniešiem caur Ķīnā strādājošiem uzņēmumiem.