Optimismam par konteinervilcieniem no Ķīnas nav pamata
Satiksmes ministrijā un “Latvijas dzelzceļā” vairs nemin konkrētus datumus, kad Latvijā varētu ierasties nākamais konteineru vilciens no Ķīnas.
Pagājušā gada novembrī gan optimisms bija liels. Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā Ķīnas un 16 Eiropas valstu samita laikā ieripoja konteineru vilciens no Ķīnas. Konteineros bija drēbes un santehnika. Amatpersonas solīja, ka turpinājums sekos.
Janvārī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) intervijā LTV izteicās, ka nākamo vilcienu varētu sagaidīt februārī. Bet marta sākumā viņš minēja, ka nākamais vilciens no Ķīnas uz Latviju varētu izbraukt marta beigās.
Taču otrs vilciens no Ķīnas tā arī nav atbraucis.
“Šobrīd notiek darbs ar Ķīnas puses uzņēmējiem, ar skandināvu uzņēmējiem, lai nodrošinātu, ka ir vilcieniem daudz maz regulāra satiksme,” tagad saka Augulis. Viņš piesauc Ķīnas prognozes ar nākošo gadu trīs reizes palielināt kravu apjomu uz Eiropu.
Satiksmes ministrijā pirmo un vienīgo konteineru vilcienu no Ķīnas uzskata par lielu panākumu. Tik lielu, ka ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš nesen parakstījis lūgumu piešķirt Ministru kabineta atzinības rakstu satiksmes ministram Augulim par vilciena atbraukšanu. Taču neoficiāli signāli liecina, ka šādas atzinības izteikšana nav plānota.
Tieši tādi paši testa vilcieni kā pērn Rīgā pēdējos gados atceļojuši no Ķīnas uz daudzām Eiropas pilsētām. Arī tur grieztas lentītes un dzerts šampānietis.
Latvijai kravas iet garām
Skaitļi rāda, ka kravu apjomi no Ķīnas uz Eiropu pieaug. “Latvijas dzelzceļa” (LDz) šefs pirms nedēļas Ķīnā ticis informēts, ka šogad dzelzceļa konteinerpārvadājumu apjoms kāpis par 123%. Trīs tūkstoši – tik daudz vilcienu šogad būs atbraukuši līdz Eiropai. Tikpat, cik pēdējos sešos gados kopā. Taču Latvijai kravas iet garām.
“Loģistikas sfērā un šajā sfērā, kas saistīts ar sadarbību ar Ķīnu un šīm valstīm, nekas nenotiek ātri,” skaidro LDz prezidents Edvīns Bērziņš.
Viņš gan saskata iespēju piesaistīt kravas, jo lielās kravu plūsmas dēļ Baltkrievijas un Polijas koridorā veidojas vilcienu sastrēgumi.
“Mūsu kapacitāte kopā ar brīvostām un termināļus ļauj šodien paņemt visu šo kapacitāti, kas neiet cauri šiem robežpunktiem,” apgalvo Bērziņš.
LDz vēlas panākt, lai ikdienu starp Ķīnu un Latviju kursētu konteineru vilciens, kā arī, lai būtu regulāra satiksme starp Rīgu un industriālo parku “Lielais akmens” Baltkrievijā.
Ja kāds varētu aizlikt labu vārdu par Latviju, tad tas ir Ērihs Stāke. Viņš vada pasaules lielāko iekšzemes ostu Duisburgā Vācijā. Viņš bija vienīgā biznesa persona, ar ko pirms trim gadiem Eiropas tūres laikā tikās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Duisburga ir Ķīnas un Baltkrievijas partneris industriālajā parkā “Lielais akmens”.
Duisburga redz Rīgu kā izeju uz Skandināviju. Gada sākumā ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) rīkojumu izveidota darba grupa, lai izteiktu Vācijas ostai piedāvājumu.
Taču divi “De facto” avoti, kas gribēja palikt anonīmi, kā visai nekonkrētu nodēvēja Latvijas priekšlikumu Duisburgai par investīcijām Rīgas brīvostā loģistikas parka izveidē.
Duisburgas ostas izpilddirektors avīzei “Dienas Bizness” pirms nedēļas minēja, ka par investīcijām runāt vēl ir pāragri, tam priekšnosacījums ir Latvijas puses izstrādāts loģistikas masterplāns.
Satiksmes ministrijā un dzelzceļā skaidro, ka Duisburgas ostai tagad pašai jāizvērtē, kāda veida sadarbību tā vēlas.
