Viņš norādīja, ka kopumā sakārtos 500 kilometrus ceļu. To darot, tiks uzlabota arī satiksmes drošība.
Remonts notiks uz Daugavpils šosejas. Tiks labots posms no Līvāniem līdz pat valsts robežai. Uz ceļa Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža aiz Bērzkroga tiks sakārtoti vairāki posmi, kuri ir sliktā stāvoklī. Vēl arī uz Valmieras šosejas tiks sakārtots posms no Valmieras līdz Valkai.
Iepriekš minētie projekti, kā arī citi (astoņi tilti un 30 reģionālie autoceļi) izvēlēti, ņemot vērā satiksmes intensitāti.
Pēc Langes teiktā, lielākais izaicinājums būs iepirkumi. Paredzams, ka maijā varētu sākt iepirkuma procedūras. Būvniecība varētu sākties jūlijā, augustā.
Lange pastāstīja, ka autoceļu būvniecības iepirkumos cenu samazinājums ir vidēji līdz 20%, tādējādi varēs sakārtot vairāk ceļu, nekā plānots. Ietaupījums ir 6 miljoni eiro.
Vēl arī siltās ziemas dēļ ietaupīti 11 miljoni eiro, ko nebija jāizlieto autoceļu ikdienas uzturēšanai.
"Būs aktīva un darbīga sezona," sacīja Lange.
Viņš norādīja, ka naudas ieplūdināšana ceļu nozarē ir nozīmīga, jo par katru ieguldīto eiro būvniecībā tiek atgūti trīs, ņemot vērā to, ka tiek maksāti nodokļi, iepirkti materiāli, kā arī notiek darbinieku ēdināšana.
KONTEKSTS:
Valdība sēdē otrdien, 28. aprīlī, nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ceļu sakārtošanai piešķirt papildu līdzekļus 75 miljonu eiro apjomā. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc valdības sēdes sacīja, ka krīzes apstākļos ieguldījumi ceļu infrastruktūrā ir īpaši nepieciešams un tālredzīgs lēmums, jo publiskās infrastruktūras attīstības projekti stimulē valsts ekonomiku, nodrošina darbavietas un nodokļu ienākumus valsts budžetā.
Saskaņā ar 2019. gada datiem par sliktiem un ļoti sliktiem Latvijā uzskatāmi gandrīz 40% asfaltēto autoceļu un vairāk nekā puse grants ceļu, bet kopējais finansējuma deficīts ceļu jomā lēšams ap 4 miljardiem eiro.
Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu atjaunošanai piešķirts finansējums vairāk nekā 255 miljonu eiro apjomā.
