Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Iedzīvotāju maksājumi par OIK samazinātos vismaz par 13%, novirzot šim mērķim "Latvenergo" peļņu 78,9 miljonu eiro apmērā, iepriekš žurnālistiem sacīja Ašeradens.
Šādas izmaiņas varētu tikt īstenotas no 1.jūlija, prognozēja ministrs.
Ašeradens paudis, ka OIK bija fundamentāla, nacionāla un makroekonomiska kļūda, kas steidzami jālabo. Viņš mudinās ar valdības rīkojumu izveidot darba grupu, kurai līdz 1.augustam būs jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai. Šādas darba grupas izveide ar atsevišķu valdības rīkojumu būtu svarīgs signāls visām pusēm, ka "ledus ir sakustējies", uzskata politiķis.
KONTEKSTS:
Lēmumu par augsta līmeņa darba grupas izveidi līdzšinējās OIK sistēmas reformai valdība varētu pieņemt nākamnedēļ. Par nepieciešamību mainīt OIK sāka runāt pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.
