Iesniegumu par viņa kandidatūru parakstījuši desmit deputāti no visām koalīcijas frakcijām. Balsojums Saeimā par Kazāka iecelšanu amatā gaidāms 12. decembrī. Kā Kazāka trumpji tiek norādīta laba ekonomiskā izglītība, nesena pieredze Latvijas Bankā, tostarp vadošā darbā, kā arī spēja notikumus ekonomikā skaidrot plašākai sabiedrībai.
"Pirmkārt, Mārtiņš Kazāks citu kandidātu vidū izceļas ar ļoti labu makroekonomista izglītību. Viņš sevi praksē ir pierādījis kā makroekonomikas speciālistu; domājot par to, kā Latvijas viedoklis tiks pārstāvēts Frankfurtē Eiropas Centrālās bankas padomes sēdēs, mēs zinām, ka Mārtiņš Kazāks no pirmās dienas būs gatavs iestāties par Latvijas ekonomikas un finanšu sistēmas, un valūtas interesēm. Otrs arguments ir, ka viņš ir guvis nesenu pieredzi Latvijas Bankā kā padomes loceklis un nav daļa no "vecās problēmas". Viņš zina, kas šajā institūcijā notiek un ir gatavs īstenot pārmaiņas jau no pirmās darba dienas, viņam nav vajadzīgs ieskriešanās laiks. Vēl vairāk: šajā īsajā laikā, kad Mārtiņš Kazāks ir darbojies Latvijas Bankā, viņš sevi ir pierādījis kā koleģiālu vadītāju, kurš spēj mobilizēt komandu pārmaiņām. Mēs arī paļaujamies, ka Mārtiņš Kazāks turpmāk arī spēs īstenot politisko uzstādījumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai," skaidroja Daniels Pavļuts no "Attīstībai/Par!".
Lai arī kandidāta izvirzīšanas termiņš tika pagarināts, izvēle esot bijusi par labu profesionālākajam. Kā pēdējā savu piekrišanu Kazākam deva Jaunā konservatīvā partija (JKP). "Šis nav pirmais lēmums, kas tiek vairākas reizes izskatīts, bet es negribu to raksturot kā īpaši grūtu," teica JKP pārstāve, Saeimas deputāte Juta Strīķe.
KONTEKSTS:
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome līdz 3. decembrim pagarināja kandidātu izvirzīšanas laiku Latvijas Bankas prezidenta amatam. Pagarinājums dod papildu laiku koalīcijai turpināt sarunas par piemērotāko kandidātu uz šo posteni.
Apspriesto amata kandidātu vidū sākotnēji bija Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps un "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Latvijas Bankas pašreizējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas jau pēc nepilnām trim nedēļām - 21. decembrī.
