Pagājušajā nedēļā prezentējot priekšlikumus, kā trīs gadu laikā atcelt obligātās iepirkumu komponentes maksājumu sistēmu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”) bija noskaņots optimistiski. Priekšlikumus viņš bija gatavs likt galdā jau nākamajā Ministru kabineta (MK) sēdes kārtībā.
Tomēr šonedēļ ministrs pats sāka šaubīties par tik ātru dokumentu gaitu. „Mēs vēl pārrunāsim koalīcijas sanāksmē, kurā brīdī viņu efektīvi iekļaut MK darba kārtībā, jo tas prasa daudz laika, lai izdiskutētu visus OIK jautājumus,” sacīja Ašeradens.
Diskusijas valdību veidojošo partiju vidū solās būt apjomīgas. Skeptiska par Ašeradena priekšlikumiem ir finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība): „Kas iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu svarīgs, lai rēķini par elektrību būtu mazāki. Šobrīd, pēc sagatavotajiem priekšlikumiem nav pārliecības, ka rēķins būs mazāks. Drīzāk izskatās, ka OIK grib aizstāt ar cita veida maksājumiem, piemēram, pārceļot daļu no sloga uz „Augstsprieguma tīkliem” jaudas obligāto iepirkumu. Arī par „zaļajiem sertifikātiem” eksperti salīdzinoši kritiski izteikušies, sakot, ka tas varētu sadārdzināt izmaksas.”
Gan Zaļo un Zemnieku savienība, gan Nacionālā apvienība uzsver, ka Ekonomikas ministrijai jau tagad būtu stingrāk jākontrolē esošie OIK maksājumu saņēmēji.
Abi koalīcijas partneri pauduši, ka vēlētos ātrāku šīs sistēmas atcelšanu. To min arī Gaidis Bērziņš, Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks: „Tam ir savi plusi un savi mīnusi. Vairāk mēs skatāmies uz trīs gadu pārejas periodu, ko mēs vēlētos stipri īsāku.”
Ekonomikas ministrs pauž, ka priecāsies uzklausīt visus priekšlikumus: „Esmu priecīgs, ka ledus ir sakustējies. Ja kādam ir plāns, kā to izdarīt šogad, es būšu ļoti priecīgs iekļaut to darba kārtībā.”
Savus risinājumus gatavo Nacionālās apvienības iekšējā darba grupa. Tomēr ar lielāko daļu no tiem politiķi grasās iepazīstināt savus vēlētājus, nevis koalīcijas partnerus. Tieši vēlēšanu tuvums, it īpaši „Jaunās Vienotības” reitingi vēlēšanu priekšvakarā varētu izšķirt Ašeradena plānu atteikties no obligātās iepirkumu komponentes maksājumu sistēmas, saka žurnālists Māris Zanders.
„Ja Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība izsecinās, ka „Vienotība” tāpat netiks nākamajā Saeimā, tad vienkārši „Vienotības” priekšlikums tiks noraidīts kā vēlēšanu zaudējušas partijas priekšlikums,” komentē Zanders.
Vēl grūtāk prognozēt, kāds būs OIK reformas liktenis jau pēc vēlēšanām, ja pie varas nāks jauni politiskie spēki.
KONTEKSTS:
Īpašu uzmanību OIK sistēma izpelnījās pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.
Pēc tam Ekonomikas ministrija (EM) solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izsauca OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.
Augusta sākumā speciāli izveidota darba grupa nāca klajā ar plānu OIK atcelšanai. Iecerēts atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, OIK jaudas maksājumu iekļaut pārvades tarifā un dažādos veidos ierobežot OIK saņēmēju peļņu, tādā veidā samazinot obligātā iepirkuma apjomu. Savukārt pēc trim gadiem OIK aizstātu “zaļie sertifikāti”.
