Šādu priekšlikumu grozījumiem Maksātnespējas likumā pirms otrā lasījuma iesniedza deputāti Gunārs Kūtris (NSL) un Inguna Sudraba (NSL). Par viņu priekšlikumu šodien nobalsoja seši deputāti, bet viens deputāts bija pret.
Klātesošais administrators Kaspars Novicāns izteicās, ka šī ir "deklaratīva norma", kas tagad ir bijis redzams gada laikā, kopš tā ir spēkā. Viņš uzsvēra, ka patlaban grozījumos tiek iestrādāti un nodoti daudzi instrumenti Maksātnespējas administrācijai (MNA), lai uzraudzītu procesus un lai tie būtu vēl caurspīdīgāki.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina komentēja, ka "deputātiem ir sava vara".
Tāpat deputāti lēma par labu tieslietu ministra iesniegtajam priekšlikumam, ka tiesiskās aizsardzības procesos to uzraugošajai personai ir pienākums informēt kreditorus, ja viņš pats vai viņa laulātais, vai arī personas, kuras ir ar uzraugu radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ir parādnieka kreditora dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis.
Deputāti šodien nolēma neatbalstīt Andreja Elksniņa ("Saskaņa") un Ingas Bites (Latvijas Reģionu apvienība) priekšlikumu izslēgt likumprojekta pantu, kas paredz, ka administratoru pēc eksāmena nokārtošanas amatā ar rīkojumu ieceļ MNA direktors, izdodot administratoram amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir divi gadi.
Trešdien deputātu vidū atbalstu guva priekšlikums, kas nosaka, ka Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija informē MNA, ja tās rīcībā ir informācija, kas var būt par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pret administratoru.
Kopumā likumprojektam par grozījumu veikšanu Maksātnespējas likumu pirms otrā lasījuma iesniegti 133 priekšlikumi, un ar tiem komisija turpinās strādāt jaunnedēļ.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) paudis nosodījumu šādam deputātu lēmumam, norādot, ka tādējādi ievērojami samazināsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iespējas kontrolēt administratoru darbu.
“Es ceru, ka tas tiks atcelts, ka netiks pieņemts Saeimas sēdē balsojumā, jo tas jau ir bīstams signāls tam, ka valdības virzītā reforma tiks nobloķētā,” sacīja Rasnačs.
“Virzot šādus priekšlikumus, opozīcijas priekšlikums, ir atbalstīts, ka KNAB būs praktiski bez iespējām kontrolēt administratoru darbu,” pauda ministrs.
Īsi pirms otrā lasījuma izņemt attiecīgo normu no Maksātnespējas likuma grozījumiem ierosināja partijas “No sirds Latvijai” deputāti – Inguna Sudraba un Gunārs Kūtris. Ar opozīcijas atbalstu pietika, lai priekšlikumu atbalstītu, jo “Vienotības” deputāti balsojumā nepiedalījās. Pret šādām izmaiņām balsoja vienīgi Nacionālās apvienības deputāts Gaidis Bērziņš, atbalstot partijas biedra tieslietu ministra Dzintara Rasnača nostāju.
Izmaiņu autors – bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris – savu ierosinājumu pamato ar pieaicināto ekspertu atzinumu, ka valsts amatpersonas statuss maksātnespējas administratoriem nerisina nozarē samilzušās problēmas. Nosodījumu šādam komisijas lēmumam jau paudusi sabiedrība par atklātību “Delna”, kā arī Ārvalstu investoru padome.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā maksātnespējas darba grupas vadītāja Ilze Znotiņa Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” uzsvēra, ka ir dziļā neizpratnē par komisijas sēdes.
Dienu pirms likumprojekta izskatīšanas Saeimā veikli izdarītas būtiskas izmaiņas, norādīja Znotiņa.
Investori nepiekrīt šādam pavērsienam, statusa maiņa nav pieļaujama, pauda Znotiņa. Viņa atzina, ka amatpersonas statusa noteikšana nav vienīgais veids, kā uzraudzīt un sakārtot maksātnespējas nozari, bet šoreiz komisija nepiedāvāja nekādu alternatīvu.
Šobrīd tā vieta, lai dotu signālu uzņēmējiem, ka likumdevēji grib sakārtot šo nozari, ir sperts solis pretēja virzienā, sacīja Znotiņa.
Saeimas Juridiskā komisijas deputāts Gunārs Kūtris savukārt Latvijas Radio skaidroja, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas administratoriem bija “muļķīgā rīcība savulaik, nav pārdomātas ne sekas, ne nozīme”.
Viņš uzsvēra, ka amatpersonas statuss nerisina problēmas un nenovērš iespējamus pārkāpumus maksātnespējas administrācijas jomā. Kūtris atzina, ka ir nepieciešama nopietna maksātnespējas administratoru kontrole, un ir priekšlikumi, lai to stiprinātu, bet cilvēks no malas nevar redzēt, ka būtu pieļauts kāds pārkāpums maksātnespējas administrēšanā no amatpersonas gada deklarācijas.
Lai stiprinātu jomas uzraudzību nepieciešams paplašināt administrācijas vai tiesas kompetenci, “nevis pēc gada secināt, vai administratoram bijuši ienākumi, vai nē”, pauda Kūtris.
Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz nākamgad noteikt stingrāku maksātnespējas administratoru darba uzraudzību, kā arī ieviest brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesā.
Kopumā komisijas piedāvātie likuma grozījumi paredz maksātnespējas administratoru uzraudzības modeļa maiņu. Piedāvātā administratoru profesijas reforma paredz nodot viņu kvalifikācijas pārbaudes funkciju valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviešot regulāru administratoru eksamināciju.
Kā obligāta prasība administratoram tiks izvirzīta nevainojama reputācija. Iespējamu kandidāta neatbilstību šai prasībai izskatīs neatkarīga eksaminācijas komisija.
Tāpat paredzēts ieviest maksātnespējas administratoru disciplināratbildību. Par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai būs normatīvo aktu būtisks vai sistemātisks pārkāpums vai profesionālo ētikas normu būtisks pārkāpums. Disciplinārlietu komisija varēs piemērot disciplinārsodu, kā arī ierosināt administratora atcelšanu no amata.
