Saeima šos grozījumus otrajā galīgajā lasījumā skatīs šo ceturtdien, 19.februārī, informēja Saeimas Preses dienests.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz ieviest nosacījumu, ka bankām par nekustamā īpašuma iegādi būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi dažādi kredīta līgumi, no kuriem vienam jābūt ar „nolikto atslēgu” principu, tādējādi radot aizņēmējam izvēles tiesības.
Savukārt Juridiskā komisija otrdien pabeidza skatīt Maksātnespējas likuma grozījumus, paredzot no regulējuma ne tikai izslēgt „nolikto atslēgu” principu, bet arī izmaiņas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņos.
Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro; divi gadi, ja saistības ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saistības pārsniedz 150 000 eiro.
Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja saistītos grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz, ka aizdevējam un arī aizņēmējam ar ienākuma nodokli neapliek izdevumus, kas saistīti ar kredīta saistību samazināšanu vai dzēšanu.
Plānots, ka izmaiņas likumos stāsies spēkā šī gada 1.martā.
Likumprojektu autori norādījuši, ka grozījumi paredz ieviest „nolikto atslēgu” principu, to nesaistot ar maksātnespējas procesu, kā tas ir noteikts vēl spēkā neesošajā maksātnespējas regulējumā. Fiziskas personas maksātnespējas procesa piemērošanai noteikti stingri kritēriji, tas ir laikietilpīgs un prasa pārdot visu parādnieka mantu, tāpēc „nolikto atslēgu” principa ieviešana nesasniegtu savu mērķi. Līdz ar grozījumiem kredīti iedzīvotājiem būs pieejamāki, dodot iespēju jau sākotnēji vienoties ar banku par aizdevuma izsniegšanas nosacījumiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Deputāti iepriekš bija lēmuši, ka Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu, stāsies spēkā 1.martā. Šis princips nozīmētu, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiktu dzēstas. Šāda kārtība attiektos tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiktu pārdots viņa vienīgais mājoklis, un nebūtu ar atpakaļejošu spēku.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar nekustamo īpašumu nozares speciālistu teikto Saeimas septembrī pieņemtais lēmums par „nolikto atslēgu” principa ieviešanu jau tagad negatīvi ietekmē nekustamo īpašumu tirgu.
Saeima iepriekš nolēma līdz martam atlikt grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz tā dēvētā “nolikto atslēgu" principa ieviešanu. Saeima septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām nobalsoja par „nolikto atslēgu" principu - tas nozīmē, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas vairs nebūs nekādu saistību pret kreditoru.
Pēc šāda Saeimas lēmuma "Swedbank" un "SEB banka" paziņojušas, ka aptur dalību valsts programmā ģimenēm mājokļa iegādei, bet Latvijas Banka brīdināja par kreditēšanas tempu samazināšanos un kredītu pieejamības problēmām.
