Ja salīdzina aptieku piederību un izvietojumu pirms septiņiem gadiem, tad redzams, ka toreiz no konkurences viedokļa situācija bija labvēlīgāka. Piemēram, Madonā, par kuras situāciju vēstīja Latvijas Radio raidījumā "Īstenības izteiksme", 2010. gadā bija trīs neatkarīgās un divas ''Mēness aptiekas''. Šobrīd palikusi vairs tikai viena neatkarīgā aptieka, "Mēness aptiekas" ir četras, bet vēl viena ir "Euroaptieka".
Gulbenē 2010. gadā bija četras neatkarīgās aptiekas un viena "Mēness aptieka", bet tagad ir četras "Mēness aptiekas" un viena neatkarīgā. Savukārt Siguldā 2010. gadā bija sešas neatkarīgās aptiekas un divas bija ķēžu pārstāvētās – "A-Aptieka" un "Mēness aptieka". Tagad redzams, ka šo gadu laikā "A-Aptieka" ir palikusi tur, kur bija, bet "Mēness aptieka" Siguldā ir pārņēmusi teju visas neatkarīgās aptiekas un tagad nepārprotami dominē šajā pilsētā.
Konkurences padome pašlaik tirgus uzraudzības procesā analizē aptieku tirgu 10 Latvijas pilsētās.
"Iedzīvotāji sūdzējās, ka, jā, īsti vairs nav tās cenu konkurences, arī ir problēmas ar zāļu pieejamību. Tad mēs skatījāmies, kas tad īsti notiek," klāstīja padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Konkurences padomes gala vērtējums vēl jāgaida, taču arī Konkurences padomē atzīst Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio secināto – atsevišķās vietās ir izveidojušies aptieku monopoli.
Stratēģija vienmēr būt pa ceļam
Iebraucot Siguldā, vienu "Mēness aptieku" zīmola aptieku jau var manīt turpat pie Vidzemes šosejas un līdzīgi ir ar otru pilsētas centrā. "Man liekas, ka [Siguldā] ir tikai "Mēness aptieka", mēs vairāk nevienu nezinām," atzīst pilsētā sastaptās Valija un Nadežda.
Liela daļa Siguldā aptaujāto iedzīvotāju atklāj, ka nemeklē, kur ir iespējams iegādāties zāles lētāk, bet gan, kur tuvāk. Tādēļ aptieku labākā stratēģija arī ir – vienkārši būt vienmēr pa ceļam.
Holdingā "Repharm", kuras īpašumā ir "Sentor farm" aptiekas, kas strādā ar "Mēness aptieku" zīmolu, arī atzīst – mērķis ir būt tuvāk.
"Es no sava puses neredzu lielu problēmu, jo ir ļoti regulēta šī nozare. Riskus īsti neredzu. Ir zāļu klāsts, kam tur ir jābūt. (..) Tieši tāpat mums ir noteikti piecenojumi, un, ja ir tikai mūsu aptieka vai kāda cita aptieka, tam nav nozīmes," uzskata AS "Repharm" ģenerāldirektors Dins Šmits.
Tomēr vienas aptiekas koncentrēšanās noteiktā rajonā ļauj atļauto piecenojumu izmantot maksimāli – to saka arī Konkurences padomē.
Biedrība: Tīkli pārņem aptiekas "diezgan agresīvā veidā"
Fakti par farmācijas biznesu
- Sākotnēji bija doma, ka aptiekas Latvijā drīkst piederēt tikai farmaceitiem. Taču 2010.gadā pieņemti aptieku ķēdēm labvēlīgāki nosacījumi - vismaz pusei aptiekas kapitāldaļu jāpieder farmaceitam, vai arī uzņēmuma valdē vismaz pusei jābūt farmaceitiem.
- Septiņus gadus pēc aptieku ķēdēm labvēlīgu grozījumu pieņemšanas nedaudz sarucis aptieku skaits – pirms septiņiem gadiem kopā ar filiālēm Latvijā bija 945 aptiekas. Šā gada sākumā - 899.
- Tirgū valda pieci lieli aptieku tīkli, ir pāris mazāki un ir ap 350 dažādu īpašnieku aptiekas, bieži dēvētas par neatkarīgajām aptiekām.
- 2010.gadā 60% aptieku bija neatkarīgās, atlikušie 40% – aptieku ķēdēm. Šogad ir otrādāk – 60% aptieku ir tīklos, bet 40% vēl palikušas neatkarīgo aptieku vidū.
- Pašlaik, ja uzņēmums vēlas paplašināt savu aptieku tīklu, vienīgā iespēja ir pārpirkt kādu citu aptieku.
- Jaunākie pieejamie dati rāda – 2015.gadā aptiekas apgrozījušas vairāk nekā 365 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs aptiekā gadā atstājis gandrīz 200 eiro.
Karte ar aptieku tīkliem Latvijā 2010.gadā un 2017.gadā atrodama šeit.
Arī šo aptieku gan iekārojuši tīkli un vairākkārt nākuši ar pirkšanas piedāvājumiem, bet aptiekas vadītāja Inga Janiša vienmēr viņus aizraidījusi.
Farmaceitu biedrībā stāsta, ka tieši šādi – diezgan agresīvā veidā mēģinot aptiekas pārņemt, tīkli izpletušies. Turklāt ne vienmēr ar godīgākajām metodēm.
"Tur tie scenāriji bija ļoti dažādi – mēdza atvērt blakus lielais aptieku uzņēmums savu aptieku, dempingojot ar cenām, diezgan ātri pataisīja šo vidējo vai mazo aptieku par konkurētnespējīgu, un tad nekas cits vairs neatlika aptiekas īpašniekam, kā pārdot savu aptieku. Tie bija vieni scenāriji.
Citi scenāriji – skaidrs, ka ne visi farmaceiti bija pietiekami izglītoti uzņēmējdarbībā, un diezgan daudzi pieļāva vienkāršas, bet tai pašā laikā diezgan fatālas kļūdas un nokļuva parādos," atzina Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde.
Parādi bijuši vairumtirgotājiem, kuri šīs aptiekas arī paši nopirka.
Konkurences padome vaino normatīvo regulējumu
Kā tas varēja notikt Konkurences padomes acu priekšā? Tur kārtējo reizi saka – pie vainas normatīvais regulējums. Proti, likums paredz Konkurences padomes atļauju prasīt tikai tad, ja, piemēram, šajā gadījumā aptiekas pārņēmējam apgrozījums ir lielāks par 30 miljoniem eiro, bet attiecīgajai aptiekai – pusotrs miljons.
Rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" vēl lasi:
- «Mēness aptieku» tīkls pārņem Madonu un virkni citu pilsētu
- Veselības ministre Čakša un viņas priekšgājēji kūtri iegrožot lielos zāļu tirgoņus
- Ciblas dzīve bez aptiekas: zāles no Krievijas vai autoveikala
- Aptieku ķēdes muskuļus varēja audzēt ar lobija un deputātu gādību
- Veselības ministre Čakša aptieku konsolidācijā problēmu nesaskata
-
Kā «Mēness aptiekas» tiek pie kārotās vietas Stradiņa slimnīcā
-
KARTE: Aptieku biznesā auguši tīkli, bet mazāk neatkarīgo aptieku
Taču šīm mazajām aptiekām apgrozījums visbiežāk ir mazāks un tādējādi ķēdēs tās iekļaujas nemanītas.
"Jo tie ir darījumi, kurus mūsu apvienošanās regulējums neskar. Tie ir ļoti mazi darījumi, šķietami, un Konkurences likums tur neko nevar skatīties, vai tā apvienošana ir veikta vai ne, un šajās pilsētās notiek ļoti spēcīga atsevišķu aptieku tīklu koncentrācija," skaidroja Ābrama.
Savulaik Konkurences padome gan bija uz laiku uzlikusi liegumu atvērt jaunas "Mēness aptiekas", piemēram, Rīgā. Taču padomē skaidro – šis aizliegums izrietējis no iestādes iepriekš pieņemtā lēmuma par vertikālo integrāciju, apvienojoties "Sentor Farm" aptiekām ar vairumtirgotāju "Recipe Plus".
