Konkurences padome pārbaudīs vērienīgo Rīgas atkritumu konkursu kā apvienošanās darījumu

ĪSUMĀ:

• Pašlaik Rīgā atkritumu savākšanu nodrošina četri operatori.
• Rīga plāno uz 20 gadiem atkritumu apsaimniekošanu uzticēt domes un privātfirmas dibinātam uzņēmumam.
• Tas būs vairāk nekā 500 miljonus eiro vērts līgums.
• Būs vairāk jāveicina atkritumu šķirošana, jāveido jauni laukumi.
• Konkursā startē pilnsabiedrība «CREB Rīga»; tai labāks finanšu piedāvājums.
• Konkursa otrais dalībnieks - personu apvienība «Pilsētvides serviss un Lautus».
• Pret ieceri iebilst Konkurences padome: tas iznīcinās konkurenci, būs augstāki tarifi.
• KP šo gadījumu pārbaudīs kā tipisku uzņēmēju apvienošanās situāciju.

Patlaban sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus galvaspilsētā sniedz četri uzņēmumi, kam vēsturiski noslēgti līgumi ar pašvaldību, - «Clean R», «Pilsētvides serviss», «Eco Baltia vide» un «Lautus».

Tā kā Rīgas teritorija starp visām četrām kompānijām nav sadalīta, pēc būtības var un nereti mēdz būt situācijas, ka visu četru firmu mašīnas braukā pa vienām un tām pašām ielām cita aiz citas katra pie saviem klientiem, lai savākto aizvestu uz «Getliņu» poligonu Stopiņu novadā.

Rīgas pašvaldības Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe, kuras pienākums ir jau izpildvarā īstenot domes izlemto, norādīja, ka Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas maiņa sākās jau 2015. gadā, kad domes Vides komiteja izskatīja iespējamos variantus.

Reformas trīs versijas paredzēja, ka atkritumus pilsētā apsaimnieko jaunveidojams domes uzņēmums vai nolīgta privātkompānija, vai arī trešajā variantā to dara kopā kā publiskās un privātās partnerības gadījumā.

Tieši domes un privātfirmu sadarbība pētījumā atzīta par labāko, un 20 gadu konkursā par iespēju tikt pie vairāk nekā 500 miljonu eiro līguma pieteikušies divi pretendenti.

Pašlaik otrajā kārtā vērtē abu finanšu piedāvājumus, stāstīja Vides pārvaldes priekšniece Piņķe. Rezultāts varētu būt zināms tuvāko mēnešu laikā, un līgumu varētu noslēgt jau šogad, tad arī sāksies pakāpeniskas pārmaiņas. Rezultātā atkritumus apsaimniekos viens – pašvaldības un privātā partnera dibinātais – uzņēmums.

Taču izmaiņas nenozīmē tikai 80 jaunas atkritumu izvešanas mašīnas vienādā krāsā. Otrs būtiskais uzlabojums būtu dalītās savākšanas punktu skaita pieckāršošana – pašreizējo ap piecsimt vietā tādiem jābūt 2500.

Saskaņā ar domes pētījumu tuvākajos gados gaidāms arī atkritumu tarifa kāpums, ko lielā mērā diktēs augošais dabas resursu nodoklis.

Bet vēl lielāks izaicinājums ir pāris gados sasniegt Eiropas direktīvas prasību, ka poligonā nedrīkst nonākt vairāk par pusi no radītajiem atkritumiem. Rīga patlaban atšķiro tikai nepilnu desmito tiesu no visiem gružiem.

Guntars Levics vada neoficiāli ar kādreizējo premjeru Andri Šķēli saistīto uzņēmumu «Clean R», kas, pēc viņa paša teiktā, pašlaik apsaimnieko ap 60% no visiem Rīgas atkritumiem. «Clean R» ir uzskatāms arī par vienu no tirgus līderiem Latvijā un kopā ar konkurentu kompāniju «Eco Baltia vide» ir nodibinājis pilnsabiedrību «CREB Rīga», lai divatā pārņemtu visus galvaspilsētas gružus.

Viņš stāstīja, ka līdzšinējie līgumi slēgti deviņdesmitajos gados, kad prasības pēc atkritumu šķirošanas faktiski nebija. Savukārt šobrīd privātiem operatoriem nav motivācijas ieguldīt šķirošanas punktos, jo nav skaidrības par līgumu nākotni.

Levics vada arī kopuzņēmumu, un Latvijas Radio viņam jautāja, kas bez jaunām mašīnām un vienādiem konteineriem mainīsies, ja uzvarēs viņu piedāvājums Rīgai. Levics sacīja, ka būtiskā lieta ir dalīti vākto atkritumu savākšanas laukumu izveide – tādi būs jāizveido 12.

Viņaprāt, iedzīvotājiem viņa uzņēmuma uzvaras gadījumā rēķini par atkritumiem radikāli nemainīsies, viņu finanšu piedāvājums ir labāks par konkurentu piedāvājumu un stipri līdzīgs pašreizējiem tarifiem Rīgā – 16 – 17 eiro par kubikmetru.

Tādējādi jau nojaušams, ka otra pretendenta - personu apvienības «Pilsētvides serviss un Lautus» - izredzes Rīgas konkursā varētu būt mazākas.

Pilnsabiedrības valdes loceklis Jurģis Jugors norādīja, ka prasības visiem vienādas, tāpēc ir grūti teikt, ar ko kāds piedāvājums varētu būt labāks. Viņš gan atzina, ka konkurentu finanšu piedāvājums ir labāks, bet tā ir tikai viena no pozīcijām.

Jugors sacīja, ka pilnīgi noteikti nejūtas kā zaudētājs.

Lai kā Rīgai veiksies ar konkursu, pret tik liela tirgus dalībnieka izveidi ar 20 gadu garantētiem ienākumiem iebilst Konkurences padome.

Tā jau divus gadus sarakstās ar Rīgas domi, jo uzskata, ka lielāko atkritumu kompāniju strādāšana «uz vienu roku» draud pārvērsties monopolā, kas no tirgus «izēdīs» citus dalībniekus, bet drīz vien diktēs augstākus tarifus.  

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norādīja, ka tā būs ļoti dārga un ekskluzīva sistēma, kuru varēs nodrošināt vairāki dalībnieki apvienojoties, bet, visticamāk, pēc 20 gadiem konkurence būs beigusies, jaunie dalībnieki neienāks. Tā ir konkurences noslēgšana uz ļoti ilgu periodu, sacīja Ābrama.

Rīga Konkurences padomes bažas līdz šim noraidījusi, ignorējot aicinājumu, piemēram, atkritumu saimniecību nodot vismaz divās atsevišķās rokas – Daugavas kreisajā un labajā krastā.

Tāpēc konkurences sargi liks lietā līdz šim vēl neizmantotu rīku – lai gan divas atkritumu kompānijas apvienojušās pilnsabiedrībā tikai konkrētam iepirkumam, šis gadījums tiks pārbaudīts kā tipiska uzņēmēju apvienošanās situācija.

Ābrama pastāstīja, ka padome vērtēs šo darījumu, tagad gan vēl nevar pateikt, kāds būs rezultāts, bet, vērtējot apvienošanās vai sadarbības vienošanos, ir trīs varianti – atļaut, atļaut ar saistošiem noteikumiem vai aizliegt.

Rīgas domi Konkurences padomes aizdomas un solītā bardzība nebaida. Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko no «Gods kalpot Rīgai» savukārt uzsvēra, ka visu procedūru ļoti skrupulozi pārbaudīja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un atzina, ka viss ir likuma ietvaros, tāpēc nav pamata pārmetumiem, ka procedūra nav ievērota. Savukārt cenas šīs procedūras ietvaros varētu celties vismaz kontrolēti, norādīja komitejas vadītājs.  

Konkurences padome savu pārbaudi par atkritumu kompāniju apvienošanās atļaušanu sola sākt tad, kad Rīga pasludinās konkursa uzvarētāju.